Personas ieradās Latvijā vēlā trešdienas vakarā un patlaban atrodas atvēruma meklētāju centrā "Muceniekos". Pēc garā ceļa un nepieciešamo formalitāšu kārtošanas pagājušā naktī ģimenes atpūšas un lūgušas respektēt viņu privātumu.
Uz Latviju pārvietotas četras ģimenes – divas no Sīrijas un divas no Irākas.
Līdzīgi kā pēc pirmo sešu patvēruma meklētāju uzņemšanas februāra sākumā arī par otro grupu atbildīgās institūcijas kā raksturojošas lietas vispirms min atbraukušo izglītību. „Starp pārvietotajām personām ir tādu profesiju pārstāvji kā bankas darbinieks, pavārs, bārddzinis, drēbnieks, un šobrīd viņi atpūšas, jo procedūra ieilga līdz vēlai naktij. Valsts robežsardzes amatpersonas pieņēma pārvietojamo personu iesniegumu un iepazīstināja ar patvēruma meklētāju tiesībām un pienākumiem, kā arī ievadīja pirkstu nospiedumus „Eurodoc” sistēmā un izsniedza patvēruma meklētāju dokumentus. Darbs šīs un nākamās nedēļas laikā vēl turpināsies,” stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Santa Jonāte.
Pirmajā patvēruma meklētāju grupā, kā februārī centrā «Mucenieki» izteicās Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, ir drēbnieks, dizainers, viesnīcu menedžmenta darbinieks, friziere un medmāsa. Nu jau trešo mēnesi viņi gaida, vai mūsu valsts institūcijas piešķirs bēgļa statusu. „Cilvēki ir izteikuši vēlmi palikt Latvijā, iemācīties valodu un integrēties sabiedrībā.
Es teiktu, ka šie pirmie divi gadījumi liecina par to, ka mums ir izdevies tas, tieši uz ko mēs iepriekš lielā mērā cerējām,” līdz šim paveikto vērtē Pētersone-Godmane.
Lielākā daļa pirmās grupas bēgļu turpina apgūt latviešu valodu, turklāt ir visai ieinteresēti. Tā vērtē Latviešu valodas aģentūras eksperte Ērika Pičukāne, kura saka – rezultāti ir labi, ņemot vērā, ka iebraucējiem te ir sveša vide un valoda. „Cilvēkiem tā [latviešu valoda] ir pilnīgi nepazīstama. Arī alfabēts ir pilnīgi nepazīstams, bet cilvēki diezgan daudz saprot un spēj atbildēt uz elementārākajiem jautājumiem, kas viņiem ir ļoti daudz. (..) Cilvēki mācās ar prieku,” norāda Pičukāne.
Tuvākajā laikā sagaidāms, ka uz Latviju patvēruma meklētāji brauks lielākā skaitā. Saeimas deputāti jau pauduši bažas par bēgļu uzņemšanas grafika kavēšanu, kas var radīt situāciju, ka vienā reizē būs jāuzņem simt un vairāk personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
Latvija apņēmusies divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būs no Eiropas Savienības valstīm - Grieķijas un Itālijas, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm, piemēram, Turcijas.
Nākamajās dienās Valsts robežsardze turpinās strādāt ar patvēruma meklētājiem un veiks padziļinātas intervijas un nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, lai lietas materiālus varētu nodot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei turpmākam darbam un lēmumu pieņemšanai par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Tāpat pakāpeniski darbu ar pārvietotajām ģimenēm uzsāks citas valsts un nevalstiskās institūcijas, kam jānodrošina latviešu valodas apguve un sociālekonomiskās iekļaušanas pasākumi.
Vēstīts, ka kopumā Latvijai paredzēts uzņemt 531 personu no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā. Pirmās divas bēgļu ģimenes, kuras Latvija brīvprātīgi piekritusi uzņemt, ieradušies februāra sākumā.
