Uz Latviju atvestais ASV slepenā cietuma ieslodzītais – kādreizējais islāmistu grupējuma dalībnieks

Bēdīgi slavenā amerikāņu cietuma Gvantanamo ieslodzītais, kas 2010.gadā slepeni pārvests uz Latviju, ir kāds Uzbekistānas pilsonis, kuru aizturēja ASV sabiedrotie Afganistānā, Kondozas pilsētā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “Ličnoje delo”. Latvijas iestādes gan aizvien ir samērā nerunīgas un atklāj vien to, ka bijušais ieslodzītais lieliski integrējies Latvijas sabiedrībā.

Par to, ka Latvija piekritusi uzņemt kādu ieslodzīto no ASV bāzes Kubā, oficiāli tika paziņots 2010.gadā. Tolaik Latvija pievienojās programmai, kas paredzēja 54 valstīs izvietot cilvēkus, kuru notiesāšanai nepietika pierādījumu, bet kurus ASV uzskatīja par pārāk bīstamiem, lai viņus vienkārši palaistu.

Ieslodzītā ierašanās faktu bija apstiprinājusi tālaika iekšlietu ministre Linda Mūrniece (tagad - Linda Abu Meri), gan norādot, ka šis cilvēks draudus Latvijai nerada. Vairāk oficiālas informācijas sniegts netika.

Savukārt raidījums “Ličnoje delo”, balstoties uz laikraksta “The New York Times” speciālo projektu, apkopojis informāciju par ieslodzīto, kas atvests uz Latviju. Laikraksta publicētie materiāli iepriekš uzskatīti par slepenu informāciju, kas kļuva publiska, pateicoties vinnētajām tiesas prasībām pret ASV. Tāpat vairāki dokumenti atrasti ar “WikiLeaks” starpniecību.

Saskaņā ar apkopotajiem dokumentiem, 2010.gada 22.jūlijā Latvijā ieradās 1977.gadā dzimušais Uzbekistānas pilsonis Kamaludins Kasimbekovs.

Nopratināšanā Kasimbekovs amerikāņu armijniekiem atzina, ka bijis “Al Qaeda” atbalstoša grupējuma dalībnieks Uzbekistānā.

Savā dzimtenē Kasimbekovs nodarbojies ar audumu un apģērbu tirdzniecību, kā arī piepelnījies kā taksometra vadītājs. 1999.gadā viņu savervēja islāma modžahedi, un viņš kopā ar draugu devās trenēties nometnē Tadžikistānā. Tur viņš apguvis virkni ieroču lietošanas prasmju, tad nokļuva nometnē pie teroristiem Kirgizstānā, kur, saskaņā ar viņa teikto, gūstā turēti trīs japāņu ķīlnieki.

2000.gadā caur Tadžikistānu Kasimbekovs nokļuva Afganistānā, vēlāk devies uz Kabulas provinci. Gandrīz gadu viņš tur strādājis kā mehāniķis. Viņš prasījis iespēju doties uz Uzbekistānu, lai satiktu ģimeni, taču viņam atteikts. Tad viņš aizbēdzis, notverts un aizsūtīts uz Kondozu. Pēc savas iniciatīvas viņš devies uz kaujas zonu, kur pavadījis 40 dienas.

Bet pēc atgriešanās Kondozā viņu aizturēja afgāņi un nodeva amerikāņiem, kas viņu nogādāja uz bāzi Bagramā.

ASV uzskata, ka Kasimbekovs bija informēts par islāmistu kustību Uzbekistānā – par loģistiku, līderiem, apmācību un vervēšanas metodēm. Tāpat viņam varētu būt bijuši sakari ar “Al Qaeda” augsti stāvošiem dalībniekiem, tostarp ļoti bīstamiem.

Kasimbekova dalību teroristikā grupējumā apstiprināja arī Uzbekistānas iekšlietu dienestos. Uzbekistānas valsts lūgusi izdot aizturēto, lai veiktu kriminālizmeklēšanu, iespējams, saistībā ar divu policistu nogalināšanu Taškentā.

Tāpat par viņu interesējusies Kazahstānas Nacionālās drošības komiteja. Tas varētu būt saistīts ar viņa kontaktiem.

Gvantanamo cietuma vadības atsauksmes par ieslodzīto kopumā bijušas pozitīvas; viņš nav bijis naidīgs attiecībā uz personālu. Izmeklētāji Kasimbekova apdraudējumu ASV un sabiedrotajiem novērtēja kā vidēju. Pēc tam nolemts viņu pārvest uz citu valsti.

Arī tagad Linda Abu Meri plašākus komentārus nesniedz, savukārt Iekšlietu ministrija informēja, ka šī lieta vairs nav viņu kompetencē. Tikmēr Drošības policija lakoniski atbildēja, ka no Gvatanamo atvestais ieslodzītais veiksmīgi integrējas Latvijas sabiedrībā.

Izpētot Kasimbekova aktivitāti un kontaktus sociālajos tīklos, raidījums “Ličnoje delo” secinājis – visticamāk, ieslodzītais no Gvantanamo bija izvietots patvērumu meklētāju centrā “Mucenieki”. Tāpat, iespējams, ka viņš vismaz vienu reizi šķērsojis Latvijas robežu, dodoties uz citu Eiropas Savienības valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt