Viņš pastāstīja, ka gan Lietuvā, gan Polijā žoga izbūve tika veikta klajā laukā vai vietās, kur bija pamats žoga būvniecībai, savukārt situācija uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ir ļoti sarežģīta.
"Zeme ir pārmitrināta, daudzviet platību klāj meži un purvi, tāpēc mums, atšķirībā no Lietuvas vai Polijas, bija jāveic pamatīgi sagatavošanās darbi pirms žoga izbūves. Darbi rit uz priekšu aktīvi un pēc plāna – veikta atmežošana aptuveni 70% no visas teritorijas, notiek celmu laušanas darbi, zemes planēšana, grāvju rakšana, caurteku, ierakumu un uzbērumu izbūve u.tml. Tāpat tiek izbūvēti stabiņi, lai drīzumā varētu likt žoga paneļus,” stāstīja Eklons.
Noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros uz Latvijas–Baltkrievijas robežas tiek projektēta infrastruktūra 147,8 kilometru garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni 82 kilometri. Visā šajā apjomā ir plānots žogs. Šobrīd ir uzbūvēti četri tilti pār Asūnīcu, Rosicu un Sarjanku. Plānots izbūvēt arī sešus torņus, patruļceļus, laipas u.c. nepieciešamo infrastruktūru.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Pirmo reizi Latvijas valdība ārkārtējo situāciju četrās administratīvajās teritorijās – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā, Daugavpils pilsētā – uz Baltkrievijas robežas izsludināja no 2021. gada 11. augusta līdz 10. novembrim. Savukārt pēcāk tā tika pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim, pēc tam līdz 10. maijam, vēlāk līdz 10. augustam.
Drošības riskus vēl vairāk ir pastiprinājis šī gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Lai stiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza EK, kas atbalstīja vairākas Iekšlietu ministrijas piedāvātās darbības.
