Žogs būs papildu iespēja sargāt Latvijas robežu un mazināt nelegālo imigrantu iekļūšanu Eiropā. Šogad Latvijā izdevies aizturēt 470 nelegālos imigrantus – gandrīz četras reizes vairāk nekā pērn.
Uz Latvijas-Krievijas robežas jau notiek robežjoslas paplašināšana līdz 12 metriem, izveidota kontrolpēdu josla un vietās, kur ir mitrs, rasti risinājumi, lai robežsargiem būtu iespēja iziet patruļtaku.
Robežsardzes Viļakas pārvaldes Nodrošinājuma dienesta priekšnieks Juris Dmitrijevs stāsta, ka saskaņā ar projektu paredzēts “divmetrīgs žogs, stieples diametrs no četriem milimetriem, un žoga augšā tiks ievietota dzeloņstieple”.
Kopumā Latvijai ar Krieviju ir 276 kilometrus gara robežjosla, uz tās pa posmiem 90 kilometru garumā tiks būvēts žogs. Pirms tam nepieciešams attīrīt un paplašināt robežjoslu no kokiem un krūmiem, vietām Latvijas pusē tā aizaugusi līdz pat Krievijas uzstādītajiem robežstabiem.
“Šogad mūsu apsargājamā iecirknī, kurš ir tuvu 140 kilometriem, šādā veidā tiks izdarīti aptuveni desmit procentu darbu, būs sagatavota robežjosla, gan nepieciešamajiem tālākajiem darbiem patruļtakas izbūvei, gan žoga izbūvei,” stāsta Juris Dmitrijevs.
Ja viss ritēs veiksmīgi, darbus pie žoga izbūves varētu uzsākt jau jaunajā gadā. Dmitrijevs uzskata, ka žogs būs papildu līdzeklis, lai veiksmīgāk varētu kontrolēt un sargāt valsts robežu. Tas būtu arī šķērslis, kas ierobežotu nelegālo imigrantu iekļūšanu Latvijā.
Šobrīd Viļakas pārvaldē notverti 80 cilvēki, Latvijā kopumā 470, pagājušajā gadā šis skaitlis bija 144, plūsma ir krasi palielinājusies. To redz arī vietējie Viļakas novada iedzīvotāji, tomēr par ieceri būvēt žogu, viņiem domas dalās – daži uzskata, ka žogs nepieciešams un tam pat būtu jābūt vēl augstākām, lai to nevarētu pārkāpt, citi Latgales Televīzijai pauda, ka žogs ir dārgs un, ja gribēs, tiks arī tam pāri.
Robežjoslas ierīkošanai, infrastruktūras modernizēšanai un žoga izbūvei plānots izlietot 17 miljonus eiro, robežas joslas iekārtošanas darbus plānots pabeigt līdz 2019.gadam.
