VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” vadība norāda, ka remontējamo bedrīšu apjomi Latvijā kopumā ir samazinājušies, taču sabrukušo ceļa posmu joprojām ir ne mazums. Priekules pusē viena no VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” brigādēm jau no paša rīta strādā objektā - darbinieki cītīgi izslauka katru bedri uz ceļa un tad to piepilda ar uzkarsētu asfalta masu.
Liepājas ceļa rajona Durbes iecirkņa darbu vadītājs Juris Dīcmanis stāsta par metodi, kas tiek izmantota ziemas sezonas laikā. Vietā, kur notiek remontdarbi, bedres jau savairojušās:
„Parasti bedres parādās tad, ka ir pirmais lietus un atkusnis. Kad šķirbās nonāk ūdens, mašīnām ejot, izkustina asfaltu un rauj ārā asfaltu pat gabaliem. Kā parādās lietus, tā bedres sāk augt kā sēnes.”
Ceļa posmā no Priekules uz Ezeri vietām ir grūti pat saprast, kur ir oriģinālais asfalts, bet kur lāpītās bedres. Raibais ceļš ir pazīme, ka autovadītājiem uz ceļa jābūt uzmanīgiem. Situācija īpaši labāka vismaz Durbes iecirknī neesot, uzskata Juris Dīcmanis. Viņa pārraudzībā ir aptuveni 500 kilometri:
„Viens no vistraģiskākajiem posmiem ir uz Lietuvas pusi, jo tur ir uzklāta tikai viena asfalta kārta. Kad sabruka Padomju Savienība, to posmu tā arī nepabeidza. Tāds ir ceļa posms no Grobiņas uz Bārtu. Tur uzreiz parādās ļoti dziļas bedres līdz pat grants segumam.”
Kopumā remontēto bedrīšu apjomi Latvijā samazinās, norāda VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes loceklis Guntis Karps. Tajā pašā laikā palielinās attālumi, kur brigādēm jāaizbrauc, lai strādātu uz ceļiem, līdz ar to darba ražīgums nepalielinās:
„Statistika, kas ir mūsu rīcībā, ir tāda – ja pirms aptuveni pieciem gadiem saremontējām ar rokām posmu, kas ir līdzvērtīgs 100 kilometriem jauna ceļa, tad šobrīd tie ir 60 km.”
Pašlaik Latvijā notiek satiksmei bīstamo jeb avārijas bedru remontēšana, aktīvāki remontdarbi sāksies vēlāk.
„Avārijas bedres, kas veidojas šajā relatīvi siltajā laikā, tiek remontētās. Visas bedres, kas ir 30 cm reiz 30 cm un ap 5 cm dziļumā, tiek remontētas ar auksto asfaltu. Masveida bedrīšu remonts sāksies, kad sāks ražot bitumena emulsiju. Gaisa temperatūrai jābūt vismaz + 5 grādiem, parasti tas notiek aprīlī, līdz tam remontējam tikai avārijas bedres,” klāsta Karps.
Situācija Latvijas novados katru gadu ir mainīga, jo pavasara iestāšanās visur nenotiek vienlaicīgi. Šobrīd stāvoklis ir sarežģīts uz grants ceļiem; ja vien ir iespējams, tad ceļi tiek greiderēti, saka ''Autoceļu uzturētāja'' pārstāvis. Kurzemes pusē, it īpaši piekrastē, kur valda pavasarīgāki laika apstākļi, bedrīšu remontētājus var manīt biežāk. Katru gadu uz Latvijas ceļiem strādā aptuveni 100 brigādes, tā tas paredzēts arī šogad.
Par bīstamajiem posmiem autovadītāji var uzzināt „Latvijas Valsts ceļu” mājaslapā.
