„Šāda tradīcija ir kopš 2001.gada – divas reizes gadā papildināt apgrozības monētu klāstu ar divām sevišķa dizaina monētiņām. Vispirms bija ideja, lai lasim, tā teikt, nav vientuļi, lai ir mazliet interesantāka tā apgrozības nauda. Tā parādījās stārķis. Mēs šo tradīciju turpināsim, līdz kamēr ieviesīsim eiro. Nāk klāt kokle, otra rudenī, par tās sižetu vēl lemsim atsevišķi,” stāsta Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.
Monētas grafisko dizainu veidojusi māksliniece Anna Heinrihsone, un ģipša modeli – tēlniece Ligita Franckeviča. Jaunās viena lata monētas kaltas Bādenes-Virtembergas kaltuvē Vācijā.
Kokle ir sens baltu izcelsmes mūzikas instruments. Kokles saglabājušas, atguvušas un paplašinājušas pazinēju un cienītāju loku, atdzimstot līdz ar citu seno tradīciju kopšanu.
Jaunās viena lata monētas reversā attēlota kokle. Aversā zem Latvijas ģerboņa redzams jaunās monētas kalšanas gads – 2013. Citu atšķirību – monētas jostas, izmēra, izmantotā metāla un svara ziņā – starp jauno monētu un citām viena lata apgrozības monētām nav.
Īpašo apgrozības monētu tradīcija pastāv arī eiro zonā, kur katra valsts reizi gadā var emitēt divas divu eiro piemiņas (apgrozības) monētas, kuras izmantojamas kā maksāšanas līdzeklis visās eiro zonas valstīs. Par šo monētu dizainu un emisiju atbildīga katra atsevišķā eiro zonas valsts.
