Uz grants ceļiem sāk ierobežot auto masu; zemniekiem problēmas

Pavasaris un rudens grants ceļiem ir visnepateicīgākais laiks - lietavās un šķīdonī visātrāk noārdās ceļu virskārta, bet smagais autotransports ir tas, kas ceļus bendē neatgriezeniski un tie kļūst neizbraucami.

Ik gadu šajā laikā pašvaldības un uzņēmums ''Latvijas Valsts ceļi'' uz ceļiem sāk izlikt transporta masas ierobežojošās zīmes. Galvenais, lai tās netraucē saimniecisko darbību laukos, piemēram, neaptur piena mašīnas vai lopbarības pievešanu, saka lauksaimnieki. Par to satraukusies arī ''Zemnieku saeima'', kuras biedrus tas skar un nereti bremzē veikt pat paredzētos saimniecības attīstības projektus.

Ambeļu pagasta pārvaldes vadītājs Sandris Kusiņš stāsta, ka zīmes, kas ierobežo transporta līdzekļu masu, tiek izliktas katru gadu - pagastā tādējādi tiek slēgti seši ceļi, kas skar četras lielas zemnieku saimniecības un vairākas mājas. Taču tas ir veids, kā pasargāt ceļus no pilnīgas to sabrukšanas.

Arī Demenes pagastā smagajai satiksmei tiek slēgti vairāki ceļi, taču vienojoties ar zemniekiem un darot visu, lai vismaz pēc lietavām ceļi ātrāk izžūtu, stāsta pārvaldes vadītāja Valentīna Gadzāne:

''Mums ir uzliktas zīmes, kas ierobežo masu – 7 tonnas – uz daudziem ceļiem. Ar zemniekiem vienojamies, (..) bet švakāk ar mežu izstrādātājiem, kuri tomēr neievēro šīs zīmes. Tad ļoti izdangā ceļus.''

Sarežģītāk, ja citu ceļu nav, kā, piemēram, Krāslavas novada Indras pagasta lielzemniekam z/s "Vaicuļevas" īpašniekam Francim Zalbovičam, kurš apstrādā ap 2,5 tūkstošiem hektāru zemes un kuram tieši transporta masas ierobežojuma dēļ zem riska nonāca gan saimnieciskā darbība, gan plānotā kaltes būve.

„Mūsu objekts – kalte - ir ļoti liels. Celtniecībai tiek vests liels daudzums betona, smilšu, grants. Un sanāca tā, ka mūsu ceļi šo smago transportu un slodzi neiztur. Uzlika 10 tonnas ierobežojošo zīmi, taču mums vēl šogad jāizved uz Krāslavu 20 kubikmetri šķeldas, vismaz 10 tonnas graudu. Mums pieprasīja, lai aizberam radušās bedres uz šī ceļa, taču mēs sašutām, uzskatām, ka tas ir uzņēmuma ''Valsts ceļi'' uzdevums, jo nodokļos vien jau esam nomaksājuši vairāk, nekā šis ceļš vispār maksā,'' savu viedokli pauž Zalbovičs.

Tā jau ir ierasta prakse, kad lauksaimniekiem rodas grūtības veikt savu saimniecisko darbību tieši slikto ceļu dēļ, uzsver biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvis Mārtiņš Trons. ''Zemnieku saeima'' nolēmusi rūpīgi sekot tam, lai to biedri un citi zemnieki tomēr neciestu no saliktajām ierobežojošajām zīmēm, svarīgākais, lai būtu izvērtētas prioritātes arī ceļu remontos, saka Mārtiņš Trons:

''Svarīgākie ir tie ceļa posmi, kur iet kravas mašīnas, - protams, arī skolēnu autobusi un vieglās mašīnas ir svarīgas, - bet tur, kur tiek vestas kravas, kur rodas pievienotā vērtība, kur ir darba vietas – svarīgi, lai tiek rekonstruēti ceļi gan uz fermām, graudu kaltēm, augļu un dārzeņu noliktavām, lai lauksaimniekiem netiktu traucēta saimnieciskā darbība. (..) Katru gadu nākas diskutēt, kā tad savāksim pienu... Būs darbs laukos, būs arī skolēni un būs cilvēki.''

Latgales programmas ietvaros divu gadu laikā ir savesti kārtībā 200 km ceļu. Bet, kamēr vēl tiks īstenota kaut vai paredzētā Lauku atbalsta dienesta programma grants ceļu atjaunotnei, pašvaldības un paši zemnieki mēģina ceļus gan pielabot, gan rūpēties, lai tie pilnībā nesabruktu.


 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt