Saeimas komisijā otrdien tika skatīta likumprojekta versija, kas paredzēja uz gadu atlikt pāreju uz radioprogrammu translēšanu vienā valodā. Tas ļautu šai laikā Satversmes tiesai izskatīt apstrīdētās normas.
Tomēr izlemts, ka Juridiskais birojs ar piesaistītajiem ekspertiem piedāvās plašākas izmaiņas. Tā sagatavotajā grozījumu projektā pāreja uz pārraidi valsts valodā paredzēta tām radio stacijām, kurām pašlaik programmas daļa latviešu valodā nedrīkst būt mazāka par 50%. Savukārt radio ar mazāk kā 50% programmas valsts valodā būtu iespēja izvēlēties, vai raidīt latviski vai svešvalodā. Šādi noteikumi stāstos spēkā no 2017.gada sākuma.
“Būs papildinājums par to, ka jaunajā likumprojektā tiek nostiprināta valodas proporcija tāda, kāda tā ir, lai nebūtu Saeimas sēdē kādas izmaiņas, lai nebūtu ceturtdien kādi pretrunīgi vērtētie priekšlikumi, kur Saeimas balsojums dalās vismaz trīs daļās: viņi ņem kartiņas ārā, vieni balso par un pret,” sacīja skaidro Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālās apvienība).
Viņa apliecināja, ka diskusija par 51% pašlaik nav aktuāla, bet Saeimas komisijā proporcija tiks skatīta janvārī.
Ziņots, ka Saeima 29.oktobrī nolēma, ka radio programmām, kurās programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 51%, sākot no 2016.gada 1.janvāra pilnībā jāraida valsts valodā. Taču, norādot, ka Saeima nav pienācīgi izvērtējusi sekas, Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēma neizsludināt šos grozījumus un nodeva to parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Viņš rosinājis šobrīd neizsludinātos grozījumus vispār svītrot no likuma.
Saeimas Cilvēktiesību komisija gan nav ņēmusi vērā prezidenta argumentus un otrreiz virza pretrunīgos, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāta Armanda Krauzes sagatavotos grozījumus par valodu lietojumu komercradio. Tomēr vēlāk koalīcija vienojās, ka ar grozījumu pieņemšanu nesteigsies, sagaidot Satversmes tiesas spriedumu un tā izrādot respektu prezidenta argumentiem.
