LTV raidījuma “4.studija” skatītāji pamanījuši, ka uz Rīgas jaunākā - Dienvidu tilta atbalsta ķieģeļu sienām parādījušies balti, nezināmas izcelsmes pleķi.
Zigrīda, kas dzīvo pie Dienvidu tilta, pieļāva, ka pleķi varētu rasties no smagām mašīnām, kas kaut ko ved, “bet baltāks ir”. Arī citi autobraucēji un apkārtnes iedzīvotāji pamanījuši, ka tilts maina krāsu.
Rīgas Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante skaidroja, ka siena, uz kuras parādījās pleķi, ir uzbēruma atbalsta siena, kurā nav nekādas hidroizolācijas, kā rezultātā tur varētu nonākt nātrija hlorīds.
“Vēl viens variants, ka tas varētu būt kalcija karbonāts, jo tā ir dabīga reakcija, nokļūstot mitrumam bruģakmenī un tad žūstot, tātad saskarē ar gaisu var veidoties šādas nogulsnes. Tas nav nekas tāds nedabisks,” skaidroja Dimante.
Lai gan Satiksmes departamentā skaidro, ka šīs nogulsnes nekaitē tilta atbalsta sienām, jo ikdienā tiekot veikti tilta uzturēšanas darbi, raidījuma pieaicināta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) eksperte, Būvmehānikas katedras profesore Diāna Bajāre, aplūkojot konstrukciju fotogrāfijas, norāda, ka tas var novest arī pie bojājumiem.
“Nereti uz ķieģeļu mūru, betona vai apmetuma virsmas rodas neglīti, balti vai pelēcīgi izsvīdumi, kas ne tikai bojā būves izskatu, bet arī var kļūt par cēloni mūra ārējo slāņu bojājumiem. Acīmredzot šim konstrukcijām nav izveidota pareiza hidroizolācija vai lietus un sniega kušanas ūdeņu novadīšanās sistēma, kā rezultātā ūdens filtrējās cauri konstrukcijām, tās vājinot un veidojot izsālījumus uz virsmas,” skaidroja eksperte.
“Visticamāk, drīzumā būs vērojami arī sala radītie bojājumi - cikliskas konstrukcijās esošā mitruma sasalšanas rezultātā tiks bojāta materiālu struktūra. Pagaidām gan par to nekas neliecina,” atzina eksperte.
