ĪSUMĀ:
- Policija ziņo par 600 negadījumiem ar dzīvniekiem pērn, VMD – par 2000.
- Pērn saruka avārijās ar dzīvniekiem cietušo cilvēku skaits. Gāja bojā viens cilvēks.
- Apdrošināšanās izmaksātā summa pērn pieaugusi par 30%.
- Drošas braukšanas eksperts negadījumu skaitu vērtē kā milzīgu.
"Tad, kad viņa izlec priekšā uz ceļa tieši, tieši pēdējā brīdī, tu nevari neko izdarīt. Diemžēl tas bija tā ātri un stirnai letāli, un mums pašiem, protams, arī diezgan liels šoks pirmajā brīdī," pastāstīja Rasma Rozenberga.
Rasma kopā ar vīru pie stūres un diviem bērniem automašīnā ar stirnu saskrējās pagājušajā nedēļā, kad pēc Ziemassvētkiem bija ceļā no Rīgas uz Igaunijas pilsētu Tartu. Negadījumā, kas noticis vakarā netālu no Valmieras, no viņas ģimenes neviens necieta, bet sajūta bijusi nepatīkama.
"Piezvanījām uz glābšanas dienestu, kur mūs tālāk savienoja ar policiju. Mums mašīna, par laimi, nebija cietusi tik traki, ka nevarētu braukt. Mēs braucām tālāk, bet mums [mašīnas] priekšpuse bija diezgan sadauzīta, un viens lukturis bija mazliet iešķiebts. Bet mēs tikām laimīgi mājās," pastāstīja Rasma.
Policijai dati par 600 negadījumiem, VMD par 2000
Aizvadītajā gadā Valsts policija reģistrējusi teju 600 negadījumus, kuros spēkrati notrieca dzīvnieku. Vidēji tikpat daudz negadījumu fiksēti ik gadu pēdējos četros gados. Nemainīgi ir arī tas, ka vairāk nekā puse no šādiem negadījumiem ir Latgalē.
Savukārt Valsts meža dienests (VMD) pērn reģistrējis vismaz trīs reizes vairāk jeb 2000 notriektu zvēru. Tie ir vismaz pieci negadījumi ik dienu.
Starpība datos, iespējams, ir saistīta ar to, ka autovadītāji par negadījumiem policijai mēdz neziņot. Otrs variants – policijas skaitļos ir tikai tās reizes, kad likumsargi uz izsaukumu ir devušies. Tāpēc, piemēram, pieminētais Rasmas Rozenbergas negadījums policijas statistikā nav iekļauts, bet Valsts meža dienesta uzskaitē ir.
Valsts meža dienesta pārstāvis Valters Lūsis atzīmēja, ka pērn iedzīvotāji par notriektiem dzīvniekiem ziņoja krietni mazāk nekā iepriekšējos gados, kad reģistrēja vismaz par 600 negadījumiem vairāk.
"Ja mēs skatāmies, kas ir notriekts, tad tur nav tādu izmaiņu. Stirnas ir pirmajā vietā. Stabili 71% gan pagājušajā gadā, gan aizpagājušajā gadā. Tad jau rodas tas jautājums: mazāk dzīvnieku vai mazāk brauc, vai kas ir par apstākļiem. Mēs vadāmies uz to, ka populācijas ir stabilas. Vismaz stirnu, mežacūku, staltbriežu [populācija] ir pieaugusi. Iespējams, neziņo," sacīja Lūsis.
Mazāk ievainoto cilvēku
Lai gan policijas reģistrēto negadījumu skaits vairāku gadu laikā nemainās, tajā pašā laikā ievainoto cilvēku skaits tajos samazinās. Piemēram, 2019. gadā sadursmēs ar dzīvnieku cieta 50 cilvēki un četri gāja bojā. Savukārt pērn ievainoti 29 cilvēki un viens gāja bojā.
"Negribētu steigties ar secinājumiem, tieši kas būtu par iemeslu. Mēs redzam – vispārējais bojāgājušo skaits pagājušā gada laikā arī ir ievērojami sarucis, tāpēc mēs vēl veiksim analīzi. Iespējams, ir vairāki faktori, kas ietekmē.
Arī tas, ka cilvēki ir uzmanīgāki kļuvuši, iespējams, arī degvielas cenas spēlējušas savu lomu," sacīja Valsts policijas pārstāvis Arturs Smilga.
Apdrošināšanās izmaksā par 30% vairāk
Pagājušā gada ievērojamais cenu kāpums palielinājis apdrošinātāju izmaksātās kompensācijas. Salīdzinājumā ar 2021. gadu pērn izmaksātā summa pieaugusi par 30%, kopumā veidojot, iespējams, pat 8–9 miljonus eiro. Tā pieļauj Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā, balstoties uz daļu no datiem.
"To, ka avārijas pērn bijušas ar smagākām sekām, parāda arī vidējā izmaksātā atlīdzība par vienu gadījumu. 2021. gadā tā bija 1860 eiro, bet 2022. gadā jau gandrīz 2000 eiro. Kopumā transportlīdzekļu sadursmēm ar dzīvniekiem ir tendence pieaugt," norādīja Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārstāve Sandija Šaicāne.
Negadījumu skaitu vērtē kā milzīgu
Lai gan likumsargu un Valsts meža dienesta apkopotajos skaitļos ir manāmas pozitīvas notis, Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks atzina, ka negadījumu skaits ir milzīgs.
"Tā baigi neesmu pamanījis ļoti izteiktas infrastruktūras, kas varētu aizsargāt mūsu šosejas no dzīvniekiem. Ir kaut kādi atsevišķi posmi, kur es esmu redzējis, ka ir izveidoti nožogojumi. Bet lielākoties es domāju, ka mēs esam ļoti, ļoti tālu no vēlamā rezultāta," sacīja Vanks.
Viņaprāt, Latvijai pieredze būtu jāsmeļas no citām valstīm, kur gar ceļiem esot uzstādīti žogi, elektroniskie atbaidītāji, pārvadi un citi infrastruktūras elementi. Turklāt vislabāk tos lietot kopā. Taču tie negarantēs, ka dzīvnieks uz ceļa nekad neparādīsies.
"Ja mēs laikus to dzīvnieku esam pamanījuši un mēs redzam, ka varam sabremzēt, tad vienkārši ir jābremzē. Ja mēs redzam, ka sadursme ir neizbēgama, [un] ja dzīvniekam rumpis nav augstāks par mašīnas motora pārsegu, tad diemžēl drošākais variants cilvēkam ir braukšana tam dzīvniekam virsū. Savukārt, ja tas dzīvnieks ir augstāks, tad skaidrs, ka sadursmes gadījumā, dzīvnieka rumpis nāks ar [visu] priekšējo logu iekšā, un tur varbūt ļoti, ļoti smagas sekas. Tāpēc no šīm sadursmēm, protams, jāizvairās. Nesagatavotam autovadītājam es labāk ieteiktu sākumā vismaz bremzēt un tad tālāk skatīties, vai mēs varam auto tomēr novirzīt uz vienu vai otru pusi apbraucot," skaidroja Vanks.
Kaut gan automašīnas laika gaitā esot kļuvušas drošākas, tomēr Vanks uzskata – kamēr nebūs droša infrastruktūra un atbilstoša vadītāju sagatavotība, negadījumu statistika nemainīsies.
Savukārt policijā atgādināja, ka neatkarīgi no negadījuma nopietnības par notriektiem dzīvniekiem vienmēr ir jāziņo likumsargiem.
