Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Pieaug negadījumu skaits ar meža zvēriem

Uz ceļa pieaug negadījumu skaits ar meža dzīvniekiem

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn ievērojami audzis ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti dzīvnieki. Apdrošinātāji kompensācijās par sadauzītajiem auto un veselībai nodarīto kaitējumu izmaksājuši aptuveni divus miljonus eiro. Tomēr šādos negadījumos cietušo un bojāgājušo skaits ir proporcionāli pārāk mazs, lai jau tā ierobežotos līdzekļus tērētu žogu izbūvei autoceļu malās.

Avārija uz autoceļa Jelgava – Rīga posmā starp Jaunolaini un Olaini notika piektdienas, 3.februāra, rītā. Pēc vieglās automašīnas “Alfa Romeo” sadursmes ar priekšā uz ceļa izskrējušu alni slimnīcā ar smagu galvas traumu nogādāts autovadītājs. Dzīvnieks, kas uzkrita uz auto priekšējā vējstikla un daļēji norāva auto jumtu, negadījumā gāja bojā.

Avārijas vietā ceļa malā nekāda norobežojuma nav, toties tāds ir ceļa vidū – neliela barjera, kas tālāk jau pāraug augstākā sētā. Attiecīgi nav nekā, kas liegtu dzīvniekam uz ceļa nokļūt, toties šķērslis ir ceļa vidū.

Tādējādi alnis vai jebkurš cits meža dzīvnieks, kas iemaldījies uz ceļa, nevar to ātri šķērsot, bet apstājas brauktuves vidū.

“Protams, dzīvnieks uz ceļa nesekmē satiksmes drošību. Šajā gadījumā sēta ir uzlikta ne jau tāpēc, lai aizkavētu dzīvnieku nokļūšanu pāri ceļam. Apkārtesošā situācija nebūt nerada tādu priekšstatu, ka tur varētu būt dzīvnieki, tur nav mežu,” norāda valsts AS “Latvijas Valsts ceļi” Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.

Sēta abās ceļa pusēs izmaksātu divreiz vairāk nekā tikai ceļa vidū. Tiesa, šādu posmu, kur nožogojums izbūvēts brauktuves vidū, Latvijā ir ļoti maz.

“Ja skaita vispār bojāgājušos, tad gājēju ir ļoti daudz, bet negadījumos ar dzīvniekiem pēdējo četru gadu laikā tikai viens. Ja mums ir jāizlemj, kur ieguldīt līdzekļus, tad mēs uzskatām, ka ir lietderīgāk ieguldīt līdzekļus infrastruktūras radīšanai gājēju drošībai – gājēju celiņi, apgaismotas pārejas –, nevis skriet šiem diviem procentiem negadījumu līdzi, kas ir ar dzīvniekiem,” skaidro Zaļaiskalns.

Valsts AS “Valsts autoceļu uzturētājs” arī norāda –

žogs abās ceļa pusēs pat padarītu situāciju bīstamāku, jo, dzīvniekam tomēr nonākot uz brauktuves, nebūtu iespējas to pamest.

“Skaidrs, ka lielā mērā šie negadījumi notiek tā dēļ, ka nav šo žogu,” uzskata Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Policija pagājušajā gadā reģistrējusi 443 ceļu satiksmes negadījumus, kuros iesaistīti dzīvnieki: “Šādu negadījumu skaits ir krietni pieaudzis – par 36,7%.”

Vēl lielāku skaitli min apdrošinātāji. Ik gadu nākas izmaksāt kompensāciju aptuveni 1500 ceļu satiksmes negadījumos ar dzīvniekiem, kas ir 3-5% no visiem kompensāciju izmaksas gadījumiem.

“Ja apdrošinātāji gadā izmaksā 50 miljonus, tad no tiem 50 miljoniem 3-5% ir plus mīnus divi miljoni gadā, kas tiek izmaksāti par meža dzīvniekiem, par negadījumiem ar meža dzīvniekiem. Regresa iespējas ir šajā gadījumā izslēgtas, jo tas meža lopiņš – kur nu viņš staigā, tur viņš staigā. Pierādīt, ka “Latvijas Valsts ceļi” vai “Meži” , kāds tur ir bijis vainīgs, faktiski ir neiespējamā misija,” saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

“Latvijas Valsts ceļi” atzīst – ja naudas būtu pietiekami, nožogojumus, kur tādi nepieciešami, varētu izbūvēt abās brauktuves pusēs, nevis ceļa vidū. Speciāli šim mērķim līdzekļi nekad nav prasīti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti