Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē vairāki deputāti un nevalstisko organizāciju pārstāvji bažījās, vai, adoptējot šos bērnus uz ārzemēm, netiek pārkāptas bērnu tiesības augt ģimeniskā vidē tepat, Latvijā. Tādēļ viņi aicināja Labklājības ministriju ņemt vērā šos aspektus, izstrādājot nozares politiku.
“Bērnus, kas gadu, divus, trīs vai četrus gadus nodzīvojuši audžuģimenēs, sistemātiski no tām izrauj, lai nodotu adopcijai uz ārzemēm. Vairākos gadījumos palīdz juristu konsultācijas, taču šobrīd audžuģimenes ir beztiesiskas, jo nav bērnu likumīgās pārstāves. Šī iemesla dēļ bērni no audžuģimenēm tiek ļoti vienkārši nodoti adopcijai,” pastāstīja alternatīvās ģimenes mājas „Zvannieku mājas” pārstāve Sandra Dzenīte-Cālīte.
Esošā kārtība paredz, ka, līdzko bērns ir adoptējams, audžuģimenei, kurā viņš dzīvo, ir prioritāras tiesības viņu adoptēt. Tomēr daudzas audžuģimenes to neizvēlas darīt dažādu iemeslu dēļ. Viens no tiem - tā tiek zaudēta audžuģimenēm paredzētā ikmēneša atlīdzība. Tomēr audžuģimenēm plānotas lielākas tiesības.
Par tām Cilvēktiesību komisijas sēdē stāstīja Labklājības ministrijas pārstāve Līvija Liepiņa: “Juridiskajā komisijā tiks atbalstīti grozījumi, kas ļauj audžuģimenēm pārsūdzēt bāriņtiesas lēmumus - arī tos lēmumus, kas attieksies uz ārvalstu adopciju. Tādējādi tiks iegūta vēl vienu iespēja risināt šos jautājumus, jo ne visos gadījumos ir lieli strīdi.”
