Aizputes novada domes Attīstības nodaļas projektu vadītāja Gunta Butrima ūdenstornī ved Liepājas apkārtnes tūrisma biroja darbiniekus. Tornis savām vajadzībām nekalpo jau no 2009. gada. Vēl pirms kāda laika virmojusi doma veco ūdenstorni uzspridzināt un nolīdzināt līdz ar zemi, taču tagad jau var baudīt padarītā darba augļus.
Baltais ķieģeļu tornis, kas būvēts 1960. gadā, ir viens no padomju industriālā mantojuma objektiem, kas tagad kļuvis par vietu, no kuras var aplūkot mazpilsētu no jauna skatu punkta.
„Tiešām iespaidīgi,” atzīst Liepājas reģiona tūrisma informācijas centra vadītāja Inta Šoriņa. “Tas ir oriģināls risinājums. Tornis būs saistošs ne tikai ikdienas interesantam, bet arī dažādām performancēm, kas piestāv Aizputei. Piestāv Aizputes romantiskajai arhitektūrai. Burvīgi varētu būt tieši rudenī, kad var skatīties uz apkārtnes pakalniem,” norāda Šoriņa.
Šajā reizē apmeklētājiem bija iespēja no torņa vērot ne tikai dabas ainavu, bet arī vērot putnus ornitologa Ritvara Rekmaņa vadībā. Iecerēts, ka tornī nākotnē būs stacionārs tālskatis, ar ko vērot apkārtni. Torņa pirmo stāvu labiekārtos, un pirmajā stāvā izvietos trīs dimensiju modeli.
„Varēs redzēt, kā darbojās ūdens saimniecība, kā ūdens iesūcas no dziļurbuma, kā nonāk līdz tornim un tālāk uz ēkām,” norāda Butrima.
Tornis ir interesants ar saviem nostāstiem, arī par dzelžaino ūdeni, kura paliekas var redzēt torņa arkās.
„Divreiz gadā tīrīja biezumus, ūdens, ko iesūc no urbumiem, ir ļoti dzelžains. Biezumus veda ar smago mašīnu. Ziemā mēdza aizsalt caurules, ūdens gāzās pāri un veidojās lāstekas,” klāsta Butrima.
18 metru augstumā ir izveidota izeja no torņa augšpuses. Iegādāts arī alpīnisma inventārs, kas ļaus ekstrēmāku izjūtu cienītājiem no torņa ārsienas nolaisties lejā.
