Ušakovs: «Saskaņa» iestājas par Eiropas vērtībām un 3 valodu izglītību

Opozīcijas partija “Saskaņa” esot vienīgā lielā eiropeiskā partija Latvijā, un tā nākamajā Saeimā atbalstīšot skolas izglītību trīs valodās, lai jauniešu būtu konkurētspējīgi, tā sestdien, 26.maijā, kongresā paziņoja partijas līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”).

Kongress, kas notika Melngalvju namā, atklātas ar dziedātājas Marijas Naumovas uzstāšanos un dažādu Eiropas sociāldemokrātu pārstāvju video sveicieniem.  Kongresā sprieda par šoruden gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, plānots uzklausīt idejas un priekšlikumus tālākai valsts attīstībai, bet par konkrētiem cilvēkiem, kas startēs vēlēšanās, kā arī par premjera amata kandidātu vēl nespriedīs.

Partijas līderi Ušakovs un Jānis Urbanovičs pirms kongresa Latvijas Radio pastāstīja, ka vispirms būs noformulētas idejas un pēc tam izvēlēti cilvēki, kuri var šīs idejas īstenot.

Partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Urbanovičs sacīja, ka vēlēšanu sarakstā būs daudz jaunu cilvēku, bet galīgos lēmumus par kandidātiem pieņems ap Jāņiem.

Ušakovs savukārt atkārtoti apliecināja, ka vēlēšanās nestartēs un nevēlas kļūt par premjera amata kandidātu.

Nils Ušakovs: Par premjera amata kandidātiemZane Mače

    “No vienas puses, nekad nepretošos partijas lēmumam. Bet emu ievēlēts 3 reizes par Rīgas domes priekšsēdētāju, tas nozīmē, ka tev nav nekādas iespējas teikt rīdziniekiem, kas tev uzticējas jau trešo termiņu, - “nē, es mēģināšu palīdzēt pilsētai, būdams premjerministrs”. Protams, ka premjerministrs var palīdzēt pilsētai krietni vairāk daudzos jautājumos nekā mērs. Bet es domāju, ka ne šoreiz. Tā ir mana pozīcija, un es aicināšu partiju izvirzīt  no mūsu rindām (mums ir stipra komanda)  citus kandidātus,” sacīja Ušakovs.

    Viņš uzrunā kongresā pauda, ka pašlaik “Saskaņa” ir vienīgā lielā eiropeiskā partija, jo koalīcijas partijas iestājas par izolacionismu,  Nacionālā apvienība, piemēram, apkarojot kebabu tirgotājus, bet “Vienotība”, kas vismaz vārdos esot eiropeiska, iespējams, nepārvarēšot 5% barjeru iekļūšanai Saeimā.

    Eiropas Savienība ir mūsu nākotne, bet šobrīd pie varas esošās partijas Latviju ved uz Eiropas nomali, uzrunā klāstīja Ušakovs.

    Viņš norādīja, ka sabiedrība vēloties pārmaiņas, SKDS aptauja rādot – pēc tām alkst vairāk nekā 60% iedzīvotāju,  bet valdošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) gribot, lai viss paliek pa vecam, bet mazas partijas, ja arī iekļūs Saeimā, būs gatavas veidot koalīciju ar ZZS, lai nonāktu pie varas.

    "Saskaņas" līderis sacīja, šobrīd pie varas esošie pārmaiņas nepiedāvājot. Ušakovs pauda, ka pieprasījums pēc pārmaiņām sabiedrībā var radīt situāciju, kad atbalstu saņem populistu partijas.

    “Aizliegt alkohola tirdzniecību par skaidru naudu. Aizliegt privātajās augstskolās pasniegt krievu valodu. Izmantot robotus imigrantu vietā. ZZS tiešā tekstā runā par savu plānu – saglabāt esošo koalīciju un neko nemainīt,” sacīja Ušakovs.

    Ušakovs sacīja, vēlēšanās, atbalstot labējās partijas, izmaiņas netiks sagaidītas, tieši otrādāk – valsts stagnēšot.

    Tāpat Ušakovs minēja izglītības valodas jautājumu, sakot, ka “Saskaņa” Saeimā  cīnīšoties ne vien par to, ka vajadzīga bilingvāla, bet trilingvāla izglītība, lai bērni, beidzot skolu, zinātu latviešu, krievu un angļu valodu un būtu konkurētspējīgi.

    Ušakovs teica, ka "Saskaņa" iestājas par Latviju, kas sargā un nostiprina latviešu valodu, kā arī par Latviju, kurā nacionālās minoritātes nesaucot par piekto koloniju, nemēģinot ierobežot viņu tiesības.

    Ušakova uzrunu kongresa dalībnieki uzņēma ar skaļiem aplausiem.

    Partijas mērķis rudenī gaidāmajās vēlēšanās ir iegūt pirmo vietu un palielināt pārstāvniecību parlamentā.

    KONTEKSTS:

    Ja vēlēšanas būtu notikušas aprīlī, tad Saeimā iekļūtu piecas partijas, liecina jaunākie SKDS aptaujas dati, kas tapuši pēc LTV pasūtījuma. Visvairāk reitings aizvadītajā mēnesī audzis partijai "Saskaņa", bet kritums bijis Zaļo un Zemnieku savienībai.

    Tikmēr Saeima 22.martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai latviešu valodā, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā. 

    Grozījumu skatīšanas laikā pret tiem notika vairāki protesti, bet vēlāk “Saskaņas” deputāti vērsās  pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt iecerētās izmaiņas. Tomēr prezidents izsludināja grozījumus.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti