Sadaļas Sadaļas

Ušakovs: Rīgas dome ir pret tuneli zem Āgenskalna; jāmeklē citi risinājumi

Rīgas dome ir pret Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projektā "Rail Baltica II" iecerēto tuneļa izbūvi zem Āgenskalna dzīvojamās daļas un aicina projekta īstenotājus meklēt citus risinājumus. To intervijā Latvijas  Televīzijas raidījumā „Rīta Panorāma” atzina Rīgas domes mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa").

Viņš norādīja, ka Rīgas dome kopumā atbalsta projektu "Rail Baltica II".  "Mēs atbalstām "Rail Baltica" projektu, mēs atbalstām ideju, ka vajag savienot Centrālo staciju ar lidostu, bet Āgenskalna tunelis nav risinājums," teica Ušakovs, norādot, ka pašvaldība darīs visu iespējamo, lai iecerēto variantu nepieļautu.

Rīgas domes mēra vērtējumā plānotais Āgenskalna tunelis rada pārāk daudz risku.

Arī biedrības "Āgenskalns - mūsu mājas" pārstāvis Ēriks Pūle intervijā Latvijas Radio atzina, ka nav pret "Rail Baltica" projektu, bet pret tajā plānoto tuneli zem Āgenskalna dzīvojamās daļas, zem kultūrvēsturiskiem pieminekļiem un dabas parkiem. "Mēs iestājamies pret šo variantu," teica Pūle.

Pēc viņa sacītā, Satiksmes ministrijā (SM) norāda, ka tunelis būs drošs un iedzīvotājiem nav par ko satraukties, taču pasaules prakse pierāda pretējo – neskatoties uz drošības darbiem, grunts tomēr sēžas. Tas nozīmētu plaisu parādīšanos ēkās un pat atsevišķu namu nojaukšanu. Taču šādu risku SM nav vērtējusi, tāpat kā apdrošināšanas iespējas.

Pūle atzina, ka biedrība Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā ir lūgusi informāciju par Āgenskalna ģeoloģiju un nosūtījusi to trim ekspertiem-ģeologiem, kas jau ir apliecinājuši, ka urbšana Āgenskalnā ir diezgan bīstama.

"Āgenskalns - mūsu mājas": Arī iedzīvotāji pret tuneļa izbūvi

Jau ziņots, ka biedrība „Āgenskalns – mūsu mājas” savākusi vairāk nekā 4800 parakstu pret tuneļa urbšanu zem Āgenskalna dzīvojamās zonas „Rail Baltica” vajadzībām un otrdien, 28.jūlijā, plāno piketēt pie Ministru kabineta. 

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām.

2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt