Viņš norādīja, ka tas nav saistīts ar pašvaldības izvēli, bet "runa ir par reālo situāciju".
"Tas ir pieņēmums, ka pēc laika, ko bēgļi pavadīs nometnē, kur viņiem iemācīs vai neiemācīs latviešu valodu, šie cilvēki dosies uz Ipiķu pagastu - viņi brauks uz Rīgu un pavadīs laiku starp Rīgas staciju un Centrāltirgu. Mums ir jābūt tam gataviem," sacīja pilsētas mērs.
Ušakovs pauda, ka tiks izmantotas visas dažādu sociālo dienestu, izglītības iestāžu un patversmju iespējas, lai šiem cilvēkiem palīdzētu.
Jau nākamā gada sākumā Rīgas domes paspārnē plānots izveidot Bēgļu koordinācijas centru, kurā strādās divi cilvēki.
Jau ziņots, ka pirmie 10 patvēruma meklētāji no Grieķijas Latvijā ieradīsies nākamā gada janvārī. Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi Itālijai un Grieķijai paziņojusi par gatavību sākt patvēruma meklētāju uzņemšanu. Nosūtīti arī patvēruma meklētāju uzņemšanas kritēriji un laika grafiks.
Latvija ir norādījusi, ka vēlas uzņemt ģimenes ar bērniem un ka būtiskas ir svešvalodu prasmes, iegūta pamatizglītība vai profesionālā izglītība, vēlama darba pieredze vai prasmes, derīgi ceļošanas dokumenti. Patvēruma meklētāju uzņemšanas kritēriji personām, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ir vienoti un atbilst starptautiskās nediskriminācijas principiem.
Lai pārvietotu patvērumu meklētājus uz Latviju, sadarbībai ar Itāliju un Grieķiju ir nozīmēti divi sakaru virsnieki jeb koordinatori. Darba vizītē uz Grieķiju devies viens koordinators, lai iepazītos ar apstākļiem uz vietas un nodibinātu ciešus kontaktus ar Grieķijas nacionālo kontaktpunktu pārvietošanas jomā, veiktu situācijas izzināšanu par Latvijas profilam atbilstošu failu esamību, un censtos nodibināt ciešus kontaktus ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju un citu starptautisko organizāciju pārstāvjiem Grieķijā.
