Nils Ušakovs ir apsūdzēts par grāmatas veidolā maskētas novērošanas ierīces glabāšanu savā kabinetā Rīgas domē. Ierīci Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izņēma kratīšanas laikā 2019. gadā. Ceturtdien lietā notika pirmā tiesas sēde, taču Ušakovs uz to neieradās. Viņš tiesai bija norādījis, ka sēde sakritusi ar svarīgiem balsojumiem Eiropas Parlamentā. Par to skaidroties tiesā nācās viņa advokātam.
Tiesnese Aija Reitupe sacīja: "Aizņemtība darbā pati par sevi nav attaisnojošs iemesls, lai neapmeklētu tiesas sēdi. Ja mēs sekojam šādai praksei, mēs nesagaidīsim Ušakova kungu." Bet Ušakova advokāts Viktors Tihonovs uzsvēra, ka šis ir izņēmuma gadījums.
Advokāts uzsvēra, ka Ušakovam ceturtdien Briselē bijis jābalso par Covid-19 pārvaldības jautājumiem, kas esot īpaši svarīgi.
"Tas ir Eiropas Parlaments. Tomēr ne jau viņi tur vienkārši kaut ko debatē. Tur ir nopietni balsojumi, un sabiedrības interesēs šķita svarīgāk viņam tur piedalīties," sacīja Tihonovs.
Arī prokurors Ušakova neierašanās iemeslus sauca par pietiekamiem, un tiesa atzina kavējumu par attaisnotu, vienlaikus norādot, ka tas ir izņēmuma kārtā. Nākamā tiesas sēde nozīmēta 22. augustā.
Ušakovs vainu neatļautās kameras glabāšanā noliedz un uzsver, ka nezina, kā ierīce viņa kabinetā nonākusi. Uz šo jautājumu konkrētas atbildes nav arī prokuroram.
"Varētu būt tikai mani pieņēmumi, kurus es šobrīd neesmu gatavs atskaņot. Bet man ir pārliecība, ka Ušakova kungs zināja, ka tāda ierīce atrodas viņa kabinetā. Un bez viņa ziņas tā ierīce nevarēja nonākt viņa kabinetā," stāstīja prokurors Juris Ločmelis.
Saeimas un pašvaldību deputātu gadījumā notiesājošs spriedums nozīmētu mandāta zaudēšanu, taču Ušakovam kā Eiropas Parlamenta deputātam tas pagaidām nedraud. Kā LTV norādīja Centrālā vēlēšanu komisija, katra dalībvalsts pati nosaka, kādos gadījumos tās pārstāvji Eiropas Parlamentā mandātu zaudē, taču Latvijā šāds regulējums nav izstrādāts.
