„Visi sākumā gaidīja Bērziņa kunga lēmumu, tad tagad viss sākas no jauna,” teica Ušakovs.
Viņš atteicās prognozēt, vai Bērziņa ievēlēšanai pietiktu balsu – to būtu ap 50, taču nav pārliecības, ka vairāk nekā 50, kas nepieciešamas prezidenta ievēlēšanai. „Matemātiskas kombinācijas šajā parlamentā ir daudzas,” norādīja Ušakovs.
Ušakovs apliecināja, ka arī „Saskaņa” varētu izvirzīt savu kandidātu prezidenta vēlēšanās. Pagaidām padomā ir daži kandidāti. Jautāts par šobrīd izskanējušo Valsts prezidenta amatu kandidātiem, Ušakovs norādīja, ka viņi ir „kandidāti kandidātos” un, ļoti iespējams, ka īstā kandidāta vārds izskanēs vien pēdējā brīdī.
Ziņots, ka Bērziņš pagājušajā piektdienā pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu. Patlaban kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, diplomāts un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kā arī vienīgais oficiāli izvirzītais kandidāts, Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars.
Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Likums paredz, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā mēnesi jeb 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru beigām. Taču likums arī neļauj steigties, jo prezidenta vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā 40 dienas pirms pilnvaru beigām.
Pēdējais brīdis, kad Saeimas prezidijā ir jāiesniedz kandidatūras Valsts prezidenta amatam, ir pusotra mēneša jeb 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, un to var sākt darīt ne agrāk kā 50 dienas pirms pilnvaru beigām.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Ja pirmajā kārtā neviens neiegūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad otrā kārtā notiek ne agrāk kā 10 dienas pēc vēlēšanām. Šāda kārtība ir jaunums. Par Valsts prezidentu ir jānobalso vismaz 51 deputātam.