“Es domāju, ka ministrs ir rupji pārkāpis Latvijas Republikas likumus jau otro reizi. Viņš lieliem soļiem tuvojas tai robežai, kur sākas atbildība par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Mēs redzam, ka viens politiķis, kurš ieņēmis vienu konkrētu amatu, izmanto šīs iespējas, lai izrēķinātos ar citiem politiskajiem spēkiem,” sarunā ar LTV pauda Ušakovs.
Viņš atzina, ka domes atlaišanu varētu apstrīdēt Satversmes tiesā.
“Es jums, protams, tagad neatbildēšu, vai tie būs mani kolēģi no Saeimas vai Rīgas domes, bet noteikti “Saskaņa” izmantos visas tiesiskās metodes, instrumentus, lai parādītu, ka tas, kas pašlaik notiek Latvijā, ir absolūti antidemokrātiski,” sacīja Ušakovs.
Ja vēlēšanas tomēr notiks, Ušakova kandidēšana tajās “būs kolektīvs lēmums, “Saskaņas” lēmums”, paziņoja Ušakovs.
“Un, ticiet man, mēs būsim spējīgi atrast vispareizāko kombināciju, lai rūpētos gan par mūsu vēlētājiem, gan par pilsētu kopumā!” uzsvēra bijušais mērs.
Jautāts, vai viņš būtu gatavs kandidēt, ka partija vai partijas valde viņu aicinās, Ušakovs vien norādīja: “Visu, ko es vēlējos un gribēju atbildēt šajā jautājumā, es jau esmu atbildējis”.
KONTEKSTS:
Pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce rosina atlaist Rīgas domi. Pūces vadītā ministrija secinājusi, ka, organizējot atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā, vairākkārtēji un sistemātiski izdarīti pārkāpumi. Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" ) pārkāpumus noliedz un uzskata, ka ministrs ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.
Sarežģījumi Rīgas domes vadībā sākās pēc tam, kad maijā mēra amatu atstāja Nils Ušakovs. Augustā "Gods kalpot Rīgai" pārstāvim Oļegam Burovam izdevās kļūt par Rīgas mēru un novembrī pārveidot koalīcijas aprises un tādējādi saglabāt savu amatu.
Tikmēr ministrs Juris Pūce paziņoja, ka apsvērs Rīgas domes atlaišanu, ja tā nesakārtos atkritumu savākšanu. Burovs solīja situāciju atrisināt, tomēr decembra sākumā ar valdības un Saeimas lēmumiem pagarināta ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanā Rīgā. Laikā, kad VARAM tika vērtēta iespēja rosināt Rīgas domes atlaišanu, izskanēja iecere Rīgā ārkārtas vēlēšanu gadījumā domei ļaut strādāt līdz 2025. gadam. Attiecīgos grozījumus decembra sākumā vienojās skatīt Saeimā.
