28.februārī domes darbu būtībā paralizēja koalīcijas partiju «Saskaņas» un «Gods kalpot Rīgai» apņemšanās būtiski ierobežot deputātu darbu. Proti, domes vadība ierosinājusi katram deputātam par lēmumprojektiem atļaut uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Tāpat samazinātas arī frakciju iespējas pieteikt pārtraukumus.
Reaģējot uz tādām iecerēm, opozīcija izmantoja pēdējo iespēju domes sēdē uzdot neskaitāmi daudz jautājumu. Kad opozīcijas deputātu aktivitātes dēļ divu stundu laikā tika izskatīts tikai viens no 145 jautājumiem, Rīgas mērs Nils Ušakovs sēdē izsludināja pārtraukumu. Taču vakarpusē sasauca atsevišķu – ārkārtas – sēdi, kurā spriešanai bija tikai viens jautājums – par deputātu rīcības ierobežošanu. Opozīcija par to jautāja un debatēja ilgi, tāpēc sēde ievilkās visas nakts garumā līdz pieciem rītā.
Noteikumu, ka deputātam ir tikai trīs jautājumu iespējas, ar koalīcijas partiju balsu vairākumu pieņēma. Tagad pret to iebilst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Savukārt piektdien, 9.martā, sasauktajā domes sēdē deputātiem jāizskata palikušie 143 jautājumi, un opozīcija ir draudējusi izmantot visas izteikšanās iespējas par katru no tiem. Reaģējot uz spriedzi domē, mērs Ušakovs pirms sēdes uzaicinājis aprunāties visu frakciju līderus. Neoficiāla informācija liecina, ka Ušakovs negrasās atcelt ierobežojošās normas un apņēmies ar ministriju cīkstēties Satversmes tiesā. Tādējādi pašlaik nekas neliecina, ka Rīgas domes darbs tiks normalizēts.
