- "Saskaņa" cenšas pārņemt varu Latvijas pilsētās
- Ušakovs atzīst kļūdas
- Ameriks atteiksies no komitejas vadības par labu Burovam
- Preču zīme "Ušakova kepka" pieder Ušakovam!
Netiekot valdībā, “Saskaņa” cenšas pārņemt varu lielākajās Latvijas pilsētās
Pēc neveiksmīgajiem mēģinājumiem iekļūt valdībā “Saskaņa” izvēlējusies citu Latvijas “iekarošanas” scenāriju – tā cenšas pārņemt varu lielākajās Latvijas pilsētās, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Nule kā notikušajās pašvaldību vēlēšanās “Saskaņa” piedzīvojusi politisku izrāvienu. Tai izdevies ne tikai saglabāt varu Rīgā un Rēzeknē, bet tieši šīs partijas biedrs, visticamāk, kļūs par mēru otrajā lielākajā Latvijas pilsētā - Daugavpilī.
Kopš 10. Saeimas vēlēšanām pirms septiņiem gadiem “Saskaņa” nemitīgi ieguvusi vislielāko vēlētāju atbalstu. Taču vienmēr atstāta opozīcijā. Iemesli visdažādākie – gan tās noslēgtais līgums ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju “Vienotā Krievija”, gan citu politisko spēku nevēlēšanās strādāt plecu pie pleca ar "Saskaņas" deputātiem.
Kamēr valsts līmenī “Saskaņa” cieta vienu zaudējumu pēc otra, citādi bija pašvaldībās. Jau astoto gadu Nils Ušakovs saimnieko Rīgā, opozīcijā atstājot valdībā pārstāvētās partijas. Tikpat ilgi vadības groži ir vēl viena bijušā Saeimas deputāta – Aleksandra Bartaševiča rokās. Turklāt šajās pašvaldību vēlēšanās daļā lielo pilsētu “Saskaņa” mērķtiecīgi centās savu ietekmi vairot.
"Tā bija absolūti apzināta rīcība, arī ņemot vērā manu paša pieredzi. Esmu atnācis strādāt Rīgas pašvaldībā tieši no Saeimas. Ejot uz Daugavpili, Liepāju, Jūrmalu, virzījām jaunus, bet no otras puses ar zināmu pieredzi Saeimas deputātus,” skaidro Ušakovs.
Izvēlētā stratēģija vainagojās panākumiem. Daugavpilī, visticamāk, mēra krēsls būs tieši “saskaņietim” Andrejam Elksniņam. Viņa komanda bija izveidota no jauna, sarakstā iekļaujot tikai vienu līdzšinējo domnieku. Savukārt līdzšinējās varas kritizēšanai izmantoja vietējo portālu un avīzi “Naš Gorod”.
"Vēlētājus uzrunā nevis caur mediju, arī jūs esat medijs, vēlētājus uzrunā caur idejām, caur vērtībām, caur godīgumu, parādot vēlētājiem to politiķu patieso seju, kuri ir pie varas,” taisnojas Elksniņš. Viņš norāda, ka "”Saskaņa” ir bijis nepieciešams restarts Daugavpilī. “Saskaņa” ir bijušas nepieciešamas pārmaiņas, lai daudz efektīvāk aizstāvētu iedzīvotāju intereses”.
Būtiskas pārmaiņas “Saskaņai” bija nepieciešamas arī Jūrmalā. Tieši tur pēc aizturēšanas Jūrmalas mēra krēslā Gatim Truksnim (ZZS) atgriezties ļāva tobrīd “Saskaņas” deputātes Karinas Siņkevičas balss. Viņa balsoja pretēji partijas uzstādījumam.
"Diemžēl situācija bija tāda, ka viņa gribēja nobalsot par Truksni, un mēs viņu izslēdzām. Es ļoti ceru, ka nākotnē disciplīna tādos jautājumos būs augstākā līmenī, nekā ir tagad,” norāda “Saskaņa” līderis Jūrmalā Ņikita Ņikiforovs.
Priekšvēlēšanu laikā “Saskaņa” īpašu uzmanību pievērsa pilsētu mikrorajoniem. Tiem vēlētājiem, kurus citas partijas aizraut ar saviem solījumiem līdz šim nav spējušas. Piemēram, Liepājas mikrorajonā Karostā visvairāk nobalsoja tieši par "Saskaņu".
"Karostas un arī citos mikrorajonos cilvēki diemžēl jūtas kā atstumtie, neskatoties uz to, ka tur ir brīnišķīga daba un brīnišķīgi ļaudis dzīvo. Mēs staigājām pa dzīvokļiem, kas nav pretrunā ar likumu, un ļoti gribējām cilvēkiem dāvināt cerību,” priekšvēlēšanu kampaņu atstāsta “Saskaņa” līderis Liepājā Valērijs Agešins.
Liepājā pie varas “Saskaņa”, visticamāk, netiks. Tajā pašā laikā pēc šā brīža paziņojumiem secināms, ka trīs Latvijas pilsētās (Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī) tai būs savi mēri. Savukārt, Jēkabpilī un Jūrmalā tā darbosies valdošajā koalīcijā.
“Saskaņa” cietusi arī zaudējumu. Piemēram, Ventspils domē tā vairs neiekļuva. Atšķirībā no citām pilsētām, uz Ventspili “Saskaņa” spilgtu līderi nesūtīja. Nav zināms, vai tāda bijusi Ušakova un no amata pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga vienošanās. Taču “De facto” rudenī nofilmētā Lemberga telefonsaruna pašvaldību vadītāju tikšanās reizē ar Valsts prezidentu ļauj pieļaut, ka attiecības abu kungu starpā varētu būt gana labas. Savukārt uz “De facto” jautājumu, kāpēc “Saskaņa” uz Ventspili nesūtīja spēcīgu līderi, Ušakovs atbild, ka
"mēs esam ļoti reālistiski noskaņots politiskais spēks. Skaidrs, ka Ventspilī cīnīties ar esošo mēru var, bet rezultātu tas nedod, jo cilvēks ir populārs Ventspils iedzīvotāju vidū. Mēs redzam, kā ir veicies Kristovskim ar šo visu lielo bloku.”
Tieši Zaļo un Zemnieku savienībai un tajā ietilpstošajām sīkpartijām vēsturiski ir vislielākā ietekme reģionos. Tā spējusi noturēt varas grožus savās rokās lielākajā daļā Latvijas lielo pilsētu. Pagaidām to “Saskaņa” kā apdraudējumu savai ietekmei neuztver. "Jebkura partija ir konkurējošā partija un jārēķinās ar pilnīgi visām, bet šinī gadījumā es nevēlētos speciāli izcelt “Saskaņu”, jo mūsu rezultāti pašvaldību vēlēšanās bija ļoti labi un mēs savas pozīcijas esam stiprinājuši un atsevišķās vietās, kur bija domē nokļuvusi “Saskaņa”, jebkurā gadījumā mēs esam saglabājuši savas līderpozīcijas un mēs neuztveram to kā kaut kādu apdraudējumu mums,” norāda Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Valdībā “Saskaņa” līdz šim nav nonākusi. Tajā pašā laikā pašvaldību līmenī Zaļo un Zemnieku savienības deputātiem sastrādāties ar “Saskaņas” politiķiem nav bijusi problēma. Piemēram, arī Jūrmalā jauno koalīciju veidos tieši ievēlētie deputāti no Zaļo un Zemnieku savienības un “Saskaņas”. Krauze taisnojas, ka pašvaldībās aktuālāki ir saimnieciskie, nevis politiskie jautājumi, par kuriem varētu rasties domstarpības.
Ušakovs pēc vēlēšanām atzīst kļūdas personāla politikā; no partijas cilvēku likšanas amatos neatteiksies
Nila Ušakova un Andra Amerika tandēms turpinās valdīt galvaspilsētā. Tas kļuva zināms jau vēlēšanu naktī. Tiesa gan, līdz pēdējam brīdim Rīgas mērs un vicemērs nevarēja būt par to pārliecināti. Spriedze un neskaidrība par iznākumu bija tik liela, ka Ušakovs vēlēšanu naktī pēkšņi atteica iepriekš apsolīto tiešraides interviju Latvijas Televīzijai.
No raidījuma "De facto" Rīgas mērs konstanti izvairījās jau vairākus mēnešus līdz vēlēšanām, līdzīgu attieksmi pieredzēja arī vairāki citi mediji. Lai gan oficiāli tas tika skaidrots ar saspringto grafiku saistībā gan ar tiešajiem pienākumiem Rīgas domē, gan ar priekšvēlēšanu kampaņas pasākumiem, noprotams, ka tā bija apzināti izvēlēta taktika. Tas Ušakovam deva iespēju vairīties no negatīvas publicitātes un neērtiem jautājumiem, savu vēstījumu vēlētājiem nododot, piemēram, caur paša gatavotiem video sociālajos tīklos vai apbraukājot Rīgas apkaimes.
"Priekšvēlēšanu laikā, ja mēs runājam par komunikāciju, es personīgi esmu ticies ar kādiem padsmit tūkstošiem rīdzinieku, kas prasīja gan laiku, gan vēlreiz laiku un vēlreiz laiku. Tas vienmēr bija uzsvars gan man personīgi, gan mūsu partijai, ka mēs ejam pagalmos un runājam ar cilvēkiem nepastarpināti," pirmsvēlēšanu laiku komentē Ušakovs, kurš nu sola būt žurnālistiem pieejamāks, jo tagad viņam esot vairāk laika.
Pēcvēlēšanu nedēļā Rīgas mērs arī sācis atzīt kļūdas savā personālpolitikā. Piemēram, maijā "De facto" sižetā parādīto Rīgas domes Patvēruma meklētāju koordinācijas centra darbinieka Imanta Burvja acīmredzamo nepiemērotību darbam ar bēgļiem.
"Globāli runājot, ar ko mēs nodarbosimies tuvākajā laikā: ar daudziem cilvēkiem mums vajadzēs izrunāties un saprast, vai viņi turpinās darbu pašvaldībā vispār, varbūt viņi turpinās darbu pašvaldībā kaut kādā citā kapacitātē, jo esošajā kapacitātē viņiem nav izdevies. Varbūt viņi vispār vairs nestrādās. Un tādi jautājumi ir, ņemot vērā to, kas ir noticis, gan par Burvja kungu, gan arī ir virkne citu cilvēku," stāsta Ušakovs.
Tomēr Ušakovs nesola vispār atteikties no nu jau ilggadējās prakses - iekārtot "Saskaņas" domniekus amatos Rīgas domes kapitālsabiedrībās. Spilgts piemērs ir pārvēlētais deputāts Valērijs Petrovs, kurš vienlaikus ir arī resursu nodrošinājuma nodaļas vadītājs "Rīgas namu pārvaldniekā" un padomnieks "Rīgas centrāltirgū", tāpēc pērn pelnījis gandrīz 4 tūkstošus eiro mēnesī.
Rīgas mēru tas gan nemulsina: "Skaidrs, ka cilvēki, kas ir ievēlēti kā deputāti, viņiem no vienas puses ir absolūtais pienākums kontrolēt...Tāpēc, ka mēs esam partija ar izteiktu sociāldemokrātisko ideoloģiju, un princips, kā ir valdības līmenī parlamentārie sekretāri, kas ir piekomandēti no parlamenta, tādā pašā attiecīgi formātā mēs izmantojam savus deputātus, lai viņi arī skatītos, kas notiek uzņēmumos. Šeit es neredzu nekādu pretrunu."
Ušakovs beidzot arī atzīst, ka ar "Saskaņu" saistīti cilvēki ir strādājuši "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) bēdīgi slavenajā, nu jau likvidētajā Attīstības projektu nodaļā. Ar to šobrīd ir saistīts kriminālprocess, kurā prokuratūra 12 personām ir cēlusi apsūdzību par algas izkrāpšanu par faktiski nepadarītu darbu – kopā par apmēram 150 tūkstošiem eiro. Rīgas mērs gan joprojām noliedz, ka nodaļa bijusi fiktīva, tāpēc "Saskaņa" daļai palīdzējusi atrast advokātus: "Es zinu, ka daži no cilvēkiem, kas, manuprāt, politisku motīvu dēļ ir kļuvuši par visas šīs situācijas ķīlniekiem, jā, loģiski, ka mūsu pienākums ir palīdzēt pierādīt, ka viņi ir nevainīgi."
Vaicāts, vai liks RNP pieteikties kā cietušajam šajā procesā, kurā pastāv iespēja par 150 tūkstošiem eiro zaudētas pašvaldības kapitālsabiedrības naudas, Ušakovs attrauc: "Vēlreiz – man nav informācijas par to, ka kāds no šiem cilvēkiem būtu fiktīvs darbinieks. Šī nodaļa tika reorganizācijas laikā likvidēta tāpēc, ka šajā uzņēmumā reformas notiek nepārtraukti, un šīs reformas arī turpināsies."
Visticamāk, reformas skars arī jau pieminēto Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centru, jo tā vadītājs, "Saskaņas" biedrs Sandris Bergmanis nu ir ievēlēts domē.
Viņš gan noliedz, ka amats tika izveidots speciāli viņam: "Es esmu beidzis Nacionālo aizsardzības akadēmiju, un es esmu apmācīts strādāt ar šādiem cilvēkiem, kas ir cietuši no kara un kas bēg no kara, ar šādām civilpersonām. Tāpēc man piedāvāja šo darbu. Bet jā, jūs pareizi pateicāt, ka sakarā ar to, ka es esmu ievēlēts, es pēc likuma nevaru tur strādāt. Un tā kā ir tāda situācija, ka to bēgļu mums nav tik daudz, tad šis centrs tiks acīmredzot... Nu, es nezinu, tas jāprasa vadībai, bet es domāju, ka tas acīmredzot tiks pievienots pie [pašvaldības] policijas vai kā."
Jaunās Rīgas domes pirmā sēde gaidāma īsi pirms Jāņiem. Pa vasaru arī kļūs zināms, kurš kļūs par “Saskaņas” Saeimas frakcijas deputātu Jūrmalas domē ievēlētā Ņikitas Ņikifirova vietā. Nākamais rindā uz mandātu ir “Rīgas centrāltirgus” vadītājs Andris Morozovs, taču ļoti iespējams, ka uz Saeimu tomēr dosies kādreizējā veselības ministre, Rīgas domniece Baiba Rozentāle vai arī bijušais Rīgas pašvaldības policijas šefs Jānis Geduševs.
Ameriks par labu Burovam atteiksies no RD Pilsētas īpašuma komitejas vadības
Ilggadējais Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR), kurš ir iesniedzis atlūgumu, jo jaunajā sasaukumā strādās Rīgas domē, visticamāk, kļūs par Pilsētas īpašuma komitejas vadītāju, jo šo amatu viņam atdot sola Rīgas vicemērs Andris Ameriks, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Lai gan startējušas vienā sarakstā, arī šajā Rīgas domes sasaukumā partijas "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" (GKR) darbosies atsevišķās frakcijās. Lai gan GKR tagad zaudēja vairāk mandātu nekā "Saskaņa", šīs partijas vadītājs un Rīgas vicemērs Andris Ameriks lepojas, ka ar 11 deputātiem GKR būs otra lielākā frakcija. Jau ir zināms, ka mandātu noliks pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs, arī "saskaņietis" Sergejs Hristoļubovs izvēlējies palikt Ziemeļu rajona izpilddirektora amatā. Tomēr pārsteigums ir tas, ka domē GKR frakcijā paliks strādāt ilggadējais Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.
Burovs apgalvo, ka pirms četriem gadiem jau nolicis mandātu, bet darīt to vēlreiz būtu vēlētāju mānīšana. Burovs gan ir panācis to, ka vēl aizejošā dome apstiprinās viņa līdzšinējo vietnieci Aiju Rimicāni par pēcteci direktora amatā: "Man nosacījums bija viens – ka es piedāvāju departamenta direktoru no saviem kolēģiem, lai viņš ir profesionālis, lai tas nav politiķis, vienas vai otras vai trešās partijas biedrs vai radinieks. Šeit ir tikai profesionālis. Aija Rimicāne sāka strādāt Rīgas domē vēl pagājušajā gadsimtā, ļoti liela pieredze."
Burovs lūdzis Amerikam panākt arī to, lai Rimicāne tiek apstiprināta uzreiz kā pastāvīga direktore, nevis kā pienākumu izpildītāja, jo tādā statusā strādāt ir daudz sarežģītāk. Rīgas domes balsojums par to gaidāms jau nākamnedēļ.
Tomēr arī pats Burovs nebūs ierindas deputāts – Ameriks viņam par labu ir gatavs atteikties no Pilsētas īpašuma komitejas vadītāja amata, jo pats turpinās vadīt Rīgas brīvostas valdi. "Es būtu ļoti gandarīts kā partijas priekšsēdētājs, kur visi četri komiteju vadītāji [no GKR] ir ar uzticības mandātu pašā augšgalā. Un es uzskatu, ka arī Īpašuma departamentā būtu nākotnē jādomā arī varbūt par jaunu cilvēku piesaisti. Un Burova kungs šobrīd no ierēdņa, no cilvēka, kurš tiešā veidā ir izpildinstitūcija, sper nākamo soli un kļūst par politiķi. Un jūs viņu jau varēsiet kritizēt kā politiķi, kā komitejas vadītāju."
Citas būtiskas izmaiņas komiteju vadībā gan neesot gaidāmas, jo visi to vadītāji ar labiem rezultātiem ir pārvēlēti. Gan Rīgas mērs, gan vicemērs ļoti skeptiski runā par to, ka komiteju vadībā vismaz vietnieku līmenī varētu iesaistīt opozīcijas deputātus, jo visas pārējās frakcijas uz vēlēšanām nākušas ar solījumu nesadarboties ar Ameriku un Rīgas mēru Nilu Ušakovu ("Saskaņa").
Rīgas mērs kā preču zīmi pieteicis salikumu «Ušakova kepka»
Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) kā fiziska persona maija vidū paudis vēlmi kļūt par īpašnieku preču zīmei “Ušakova kepka”, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Šo vārdu salikumu galvaspilsētas mērs pats regulāri izmanto, sociālajos tīklos rakstot par mākslīgo kalnu Pļavniekos.
"Saskaņas" priekšvēlēšanu kampaņā pamanāms elements bija jaunieši zilās naģenēs ar uzrakstu "Ušakova kepka" – tā Rīgas mērs pats sociālajos tīklos dēvē jauno mākslīgo kalnu Pļavniekos. Izrādās, maija vidū Ušakovs kā privātpersona iesniedzis Latvijas Republikas Patentu valdē pieteikumu šo vārdu salikumu trijās valodās – latviešu, krievu un angļu – reģistrēt kā vārdisku preču zīmi. Kā Ušakova pārstāvis šai uzdevumā darbojas Rīgas domes deputāts Vadims Baraņņiks ("Saskaņa").
Ušakovu vēlas kļūt par īpašnieku četrām preču zīmēm: "Ušakova kepka", "Ushakova kepka", "Ushakov cap" un "КЕПКА УШАКОВА". Visiem iesniegumiem statuss ir pašā sākumposmā: "pieteikums saņemts".
Visi četri pieteikumi iesniegti par šādām preču un pakalpojumu klasēm saskaņā ar Nicas klasifikāciju: iespiedprodukcija, fotogrāfijas, rakstāmlietas, iespiedburti, klišejas; ceļasomas un čemodāni, lietussargi un saulessargi, maisiņi; teltis un maisi; apģērbi, apavi, galvassegas; vingrošanas un sporta preces, spēles, rotaļlietas; reklāma; sporta un kultūras pasākumi.
Vaicāts, vai viņa "plāns B", zaudējot vēlēšanās, būtu suvenīru veikaliņa atvēršana kaut kur Spīķeros un cepurīšu tirgošana, Ušakovs skaidro: "Nē, nē, es speciāli tādas vārdu kombinācijas cenšos paturēt pie sevis tāpēc, ka mans vienīgais mērķis bija, lai kāds, piemēram, nesāktu ražot kaut ko varbūt ar ļoti neviennozīmīgu saturu ar nosaukumu "Ušakova kepka"."
Rīgas mērs arī uzsver, ka neesot nekādu plānu oficiāli nodēvēt tā jaunizveidoto Pļavnieku kalnu: "Nē, nu man daudz ko var pārmest, bet es neesmu ne traks, ne stulbs. Un nevar būt tāds nosaukums pat ļoti jaukam kalnam, kur es arī piedalījos šī projekta realizācijā: "Ušakova kepka"."
