Pusdiena

Daļa pieaugušo aizvien uzskata, ka dažkārt drīkst fiziski sodīt bērnu

Pusdiena

Merkele piekritusi ierobežot uzņemamo bēgļu skaitu; gaidāmas smagas koalīcijas sarunas

Ušakova paziņojumu par līgumattiecību saraušanu ar "Vienoto Krieviju" vērtē kā formālu

Ušakova paziņojumu par līgumattiecību saraušanu ar «Vienoto Krieviju» vērtē kā formālu

„Saskaņas” priekšsēdētāja Nila Ušakova paziņojums, ka „Saskaņa” ir pārtraukusi līgumattiecības ar Krievijas valdošo partiju „Vienotā Krievija”, ir adresēti Latvijas sabiedrībai un, iespējams, bruģē ceļu uz iekļaušanos nākamajā valdības koalīcijā. Šādu viedokli Latvijas Radio pauž politisko norišu vērotāji.

Ņemot vērā, ka „Saskaņa” iestājusies Eiropas Sociālistu partijā, kas attiecības ar politiskajām partijām no trešajām valstīm veido centralizēti, „Saskaņai” daudzkārt pārmestais sadarbības līgums ar Krievijas valdošo partiju „Vienotā Krievija” vairs nav spēkā, paziņoja Ušakovs.

Politisko norišu vērotājs Māris Zanders, vērtējot Ušakova paziņojumu, neslēpj skepsi: „Ja mēs paskatāmies uz tiem politiskajiem spēkiem Eiropā, kas nepārprotami simpatizē Kremlim, vai tā būtu Nacionālā fronte Francijā, vai kaut kādas grupas Vācijā un Čehijā, viņi to dara bez jebkādiem līgumiem ar „Vienoto Krieviju” vai jebkādām citām Kremļa struktūrām. Citiem vārdiem,

lai būtu, sauksim kā gribat, simpatizētāji vai ietekmes aģenti, nav jābūt līguma formā formalizētām attiecībām.”

Viņaprāt, Ušakovs, aizbildinoties ar „Saskaņas” saistībām pret Eiropas Sociālistu partiju, nav līdz galam atklāts: „Ja Ušakovs min, ka lielā mērā iemesls ir tas, ka iestāšanās Eiropas kreiso grupā pieprasa pārtraukt attiecības ar trešajām pusēm, tad būtu interesanti zināt, vai ir pārtraukts līgums ar Ķīnas kompartiju. Un, ja šis līgums nav pārtraukts, tad šī versija, ko viņš izplatīja Latvijas medijiem, ir, teiksim tā, nepilnīga.”

Tikmēr politologs Juris Rozenvalds pauž zināmu pārsteigumu par to, kādēļ „Saskaņas” līderis tikai tagad nāk klajā ar paziņojumu par to, ka līgums ar „Vienoto Krieviju” vairs nav spēkā. Visticamāk, tas liecina par nodomu nākamruden iekļauties valdošajā koalīcijā.

„No „Saskaņas” viedokļa zūd viens no tiem argumentiem, kas parasti tika minēts: „Nu, kā tad mēs sadarbosimies ar partiju, kam ir līgums ar „Vienoto Krieviju”?” Es domāju, ka tas ir mēģinājums panākt lielāku leģitimitāti Latvijas iedzīvotāju acīs,” saka Rozenvalds.

Atteikšanās no līguma ar „Vienoto Krieviju” varētu būt pa prātam daļai latviešu vēlētāju, savukārt pašas „Saskaņas” elektorātā šo soli diez vai uztvers ar nedalītām jūtām, spriež Rozenvalds.

„Šis elektorāts, no vienas puses, ir pietiekami disciplinēts. To mums rāda arī vēlēšanu rezultāti. No otras puses, šis elektorāts ir neviendabīgs, un kāda daļa no tā varētu just zināmu diskomfortu šajā sakarā. Tomēr, manuprāt, šis diskomforts ir neizbēgams vai nu vieniem, vai otriem,” norāda politologs.

Kopš 2014.gada, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, līgums ar Krievijas valdošo partiju „Vienotā Krievija” „Saskaņai” pārmests īpaši bieži.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti