ĪSUMĀ:
- Jau gadu bijušajā Upītes pamatskolas ēkā mācības nenotiek.
- Ēka stāv tukša.
- Par zemes un ēku iegādi bija izsludināta izsole. Uz to pieteicās 2 pretendenti.
- Ēku iegādājās iedzīvotāju biedrība par 11 000 eiro. Par to norēķinās daļās.
- Ideja ir ēkā un tās teritorijā attīstīt mājražotāju darbnīcas tūristiem un tirdzniecības vietas.
- Viļakas novadā vēl pāris ēkas meklē saimniekus.
Darbadienas rītā nelielais Upītes ciematiņš pavisam tukšs. Tie, kuriem ir darbs, tostarp arī tepat blakus esošajā lielākajā Latgales zemnieku saimniecībā “Kotiņi”, jau strādā, bet skolēni bauda vasaras brīvdienu privilēģiju – mosties pēc vasaras ritma. Visu aizvadīto mācību gadu Upītes skolas vecuma bērni, kuriem sava pamatskola agrāk atrādās tepat ciemā, devās mācīties uz tuvējām skolām Rikavā, Balvos vai Baltinavā.
“Jau gadu šajā ēkā mācības nenotiek. Šī māja ir izbūvēta no vairākām izsūtīto cilvēku mājām. Pati skola ir dibināta 1910. gadā, bet pagājušā gadsimta 50. gados tā tika pārvietota uz šo ēku,” stāsta biedrības “Upītes jauniešu folkloras kopa” vadītājs Andris Slišāns.
Vienstāva nu jau bijušās skolas ēka stāv tukša. Latvijas Radio kopā ar Slišānu izstaigā šauros gaiteņus, bijušās mācību telpas, kurās vēl atrodas gan tāfeles, gan mācību grāmatu kaudzes. “Šeit pēdējā laikā bija angļu valodas un latviešu valodas kabinets. Kad es te mācījos, te mācīja matemātiku. Divos kabinetos vēl palikušas grāmatas. Citas skolas jau paņēma to, ko katrai vajadzēja, visu labāko paņēma citas novada skolas,” stāsta Slišāns.
Vietējā biedrība Viļakas novada domes izsolē iegādājusies šo ēku. “Tā kā novads nolēma pārdot ne tikai skolas ēku, bet arī zemi, uz kuras atrodas sporta laukums, bērnu laukums un parks, mums palika žēl tur ieguldītā iedzīvotāju darba. Tāpēc biedrība arī pieteicās izsolē,” skaidro Slišāns. Uz šo īpašumu bija pieteicies vēl viens pretendents, taču ar viņu panākta vienošanās. Un pašlaik ēka un 3 hektārus lielā teritorija pieder pašiem Upītes iedzīvotājiem.
Pirkuma līgums noslēgts par nepilniem 11 tūkstošiem eiro, kas ir jāatmaksā piecu gadu laikā.
Pašvaldība ir piekritusi sadalīt maksājumu, un mēnesī biedrība pašvaldības kasē maksā 200 eiro.
Protams, ēkā nepieciešami ieguldījumi, taču, runājot par tās izmantošanu nākotnē, Andris stāsta, ka visu teritoriju un arī ēku plānots izmantot tūrisma attīstībai pagastā. “Pagastā ir vairāki mājražotāji. Mēs izvietosim viņu preces šeit, un šeit viņi vadīs arī tūristiem meistardarbnīcas, par kurām saņems samaksu un tajā pašā laikā varēs pārdot arī savu produkciju.
Tā ir tāda mazā idejiņa, bet par lielāku un plašāku pagaidām nestāstīšu,” saka biedrības vadītājs.
Viļakas novadā pēc novadu reformas desmit gadu laikā tikušas slēgtas trīs skolas un divu skolu ēkām ir izdevies atrast saimniekus.
Kā uzsver Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, pašvaldība ir ieinteresēta, lai ēkas tiek apdzīvotas, tāpēc sadarbojas ar uzņēmējiem un gāja pretī arī Upītes biedrībai.
“Mežvidu pamatskolā mēs burtiski pēc gada, sadarbojoties ar uzņēmēju, atvērām šūšanas ražotni, kas joprojām arī darbojas. Lielākas problēmas ir ar Kupravas skolu, kas ir jaunākā skola, kas tika uzbūvēta Balvu rajonā. Vienubrīd tur pat mācījās vairāk nekā 600 skolēni. Problēma tajā, ka šī skola tika izbūvēta uz Kupravas ķieģeļu rūpnīcas pamata,” skaidro Maksimovs.
Pašvaldības lielā rūpe ir atrast saimniekus gan nu jau bijušajai Kupravas ķieģeļu rūpnīcas teritorijai, gan arī skolas ēkai.
Pašlaik Viļakas novadā darbojas piecas vispārizglītojošās izglītības skolas un divas profesionālās ievirzes skolas. Tikmēr slēgtās Upītes skolas mājā jau notiek pirmās aktivitātes – sadarbībā ar Balvu Mākslas skolu un Balvu novada partnerību nesen te notika starptautisks mākslinieku plenērs.
