Ierasti tradicionālais ielīgošanas pasākums Upītē sākās, rietot saulei, un beidzās līdz ar saullēktu, taču šogad, ievērojot drošības prasības, pasākums iesākās jau pusdienlaikā ar dažādām meistardarbnīcām. Vienā no tām tapa krāšņi vainadziņi, kuriem šoreiz pamatā bija bizes pīšanas tehnika.
“Pamatā vainadziņam liek tādas puķes, kurām tie kāti ir tādi diezgan elastīgi, lokani un taisni. Un tad papildina vēl ar vis kaut ko citu,” stāsta vainagu pīšanas meistardarbnīcas vadītāja Ligita Spridzāne. “Es personīgi neesmu pārbaudījusi, vai tiešām var traktoru vilkt, tā kā Andris saka ar šo vainagu. Bet tas ir ļoti izturīgs un elastīgs. Ja viņu pareizi sataisa, viņš arī neizstaipās.”
Vasaras saulgriežos īpaša nozīme ir ne vien pašam vainadziņam, bet arī tā ziediem. Tajā var iepīt dažādus ārstnieciskos augus, kurus pēc tam izkaltēt un izdzert tējā. Tāpat vainagu var nākamajā gadā ugunskura iededzināšanas rituālā sadedzināt.
Ligita Spridzāne skaidro: “Saka, ka vainags ir tā kā savienojums starp debesīm un zemi vai starp cilvēku un debesīm.
To vainagu nedrīkst izmest miskastē. Es to izžāvēju un vai nu tad Meteņos, vai nu nākamajos Saulgriežos arī ugunskurā sadedzinu.
Saka, ka vainags arī mājās iekārts enerģētiku savāc visa gada.”
Katru gadu ielīgošanas pasākuma “π-dzīdam” viesus organizatori sagaidīja, cienājot ar pašu sietu Jāņu sieru, taču šogad tas tapa pasākumā uz vietas. Ikviens, kurš vēlējās, varēja pielikt klāt savu roku siera siešanā, un daudziem tā bija pirmā pieredze.
Pasākuma apmeklētājas no Upītes un Rēzeknes Kate un Liene stāsta: “Sākumā mēs uzjaucām tieši to mīklu, salikām visas sastāvdaļas kopā un tad bija tā kā jāuzvāra piens, lai tikko sāk vārīties. Un tad jau liek iekšā masu, un tad visu laiku jāmaisa, lai tā kā nepierautu un nepiedegtu. Ar akmeni nospiest to sieru un tad formu, lai turas. Laikam interesantākais būs pēc tam skatīties, kāds tomēr sanācis siers. Un kā garšos!”
“π-dzīdam” laikā siers tapa pēc receptes, kas mantota no paaudzes paaudzē. Tāpat lielu vērtību tam piešķīra pagatavošanas veids un izmantotie produkti – pašu audzēto vistiņu olas un gotiņas piens.
Siera siešanas meistardarbnīcas vadītāja Mārīte Slišāne stāsta: “Eksperiments ne tikai tiem, kas pirmo reizi, arī man, jo es uz malkas plīts nekad neesmu taisījusi. Visu mūžu gāzes plīts mājās. Tā ir vērtība.
Tu jūti to karstumu, sajūti to riktīgi tādu procesu. Un, man liekas, tas daudzreiz foršāk uz dzīvas. Tad arī garša būs pavisam cita.”
Lai gan šogad vasaras saulgriežos nav ļauts sagaidīt saullēktu kuplā pulkā, Upītes ļaudis mudina to darīt ģimenes lokā, jo tik skaista un maģiska rīta otrreiz gadā vairs nav.
