"Un mūsu mērķis ar rekomendācijām un izspēlēm ir panākt, ka tas ir tāds maksimāli organizēts process. Protams, nevar paredzēt visus apstākļus, bet mēs ar šīm rekomendācijām izrunājam galvenos soļus un procesus," teica Heiberga
Viņa stāstīja, ka slimnīcu evakuācija ir ļoti specifiska.
"Svarīgi, ka slimnīca mēģina sagrupēt pacientus pēc evakuācijas prioritātēm. Nosakot, ka ir pacienti slimnīcā, kam nav uzreiz tūlītēji jānokļūst citā ārstniecības iestādē.
Un viņi varētu tikt pārvesti uz citu ambulatoru iestādi un ārstu uzraudzībā atrasties. Un tad ir tādi, kuriem obligāti būtu jābūt citā ārstniecības iestādē, lai izdzīvotu. Un tad ideja ir, ka slimnīca, apzinot kritiskos pacientus, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, un tad dienests atbilstoši valsts hospitalizācijas plānam organizē pacientu pārvešanu uz citām ārstniecības iestādēm."
Lai veiksmīgi veikt ātru evakuāciju, slimnīcām jābūt pieejamiem evakuācijas līdzekļiem. KAC norādīja, ka, lai arī valstī nav noteikti nekādi evakuācijas līdzekļu skaita kritēriji, tomēr katru gadu tiek apzināti slimnīcām pieejamie evakuācijas līdzekļi.
Centra eksperte norādīja, ka materiāltehnisko līdzekļu izvērtējumu slimnīcās neveic, tomēr slimnīcām tiek skaidrots, ka tām ir jāspēj ārkārtas situācijā iespējami ātri apzināt pieejamos un trūkstošos resursus, lai tos varētu pieprasīt no citām iestādēm. Katastrofu medicīnas centrs dod norādes, bet par slimnīcu evakuēšanas plānu atbild katra slimnīca pati.
Tikai ar saviem spēkiem nevarētu evakuēties
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) skaidroja, ka par evakuācijas iespējām tiek domāts.
"Mēs būtu gatavi evakuēties no kāda no stacionāriem, jo mums, Austrumu slimnīcai, ir vairāki stacionāri.
Bet, protams, mēs būtu to gatavi darīt tikai ar glābšanas dienestiem – NMPD un piesaistot arī pašvaldības resursus, jo tikai saviem spēkiem to īstenot nav iespējams,"
skaidroja RAKUS Tehnisko sistēmu nodrošinājuma drošības un transporta daļas vadītāja Irina Rutkovska.
Rutkovska norādīja, ka stacionārs "Gaiļezers" ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā. Viņa stāstīja, ka šīs iestādes evakuācijas gatavībai tiek pievērsta īpaši liela uzmanība.
"Sadarbojoties ar VUGD, mēs rīkojam mācības viņu darbiniekiem, lai iepazītos ar šo objektu, lai viņi ārkārtas situācijā spētu labi orientēties, zinātu evakuācijas ceļus, paņēmienus, pacientu specifiku un atbilstoši arī evakuēt. Ja evakuācija notiktu, jautājums, cik ilgā laikā to varētu izdarīt, jo, ja ir sarežģītāki pacienti, tas ir diezgan ilgs process," piebilda Rutkovska.
Pārdaugavā nebūtu, kur nogādāt pacientus
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Drošības daļas vadītājs Mārtiņš Melnis skaidroja, ka slimnīca ir veidota specifiski – no daudziem atsevišķiem korpusiem.
"Skatoties uz jauno korpusu, protams, tur no drošības viedokļa ir, ja ne izcili, tad tuvu tam, bet vecie korpusi – tur to pielāgošana ir sarežģītāka. Par visas slimnīcas evakuāciju – es teiktu, ka
šāda situācija, vērtējot iespējamos riskus, ir minimāli iespējama, bet, ja notiek šāds gadījums, valstij jārēķinās, ka Pārdaugavā vairs īsti nav, kur nogādāt pacientus.
Tāpēc pieslēdzās NMPD, VUGD un šādā veidā tiek organizēts, kur mēs vedam, ko mēs vedam," teica Melnis
Problēmas varētu būt ar zīdaiņiem
BKUS ir specifiska – tajā atsevišķu pacientu evakuāciju kā iespējami problēmātisku saskata KAC vadītāja Olita Kravčenko.
"Bērnu slimnīcā viņiem varētu būt problēmas ar mazo zīdainīšu, kuriem ir nepieciešami īpaši aprūpes līdzekļi – inkubatori un visas pārējās lietas.
Un viņu pārvešanai uz kādu citu neonataloģijas centru ir nepieciešams arī transports, un mums tas ir ļoti minimālā daudzumā. Un tādu lielu skaitu neviens no perinatoloģijas centiem, kur ir šie bērniņi, arī varbūt nevarētu uzņemt," teica Kravčenko.
BKUS virsārsts Vilnis Grīnbergs skaidroja, ka regulāri slimnīcā tiek veiktas mācības, izspēlēts gan ugunsgrēks, gan pilnīgs elektrības pārrāvums.
Grīnbergs ir pārliecināts par slimnīcas spējām evakuēties no vienas zonas uz citu slimnīcas teritorijā. Skeptiskāks par iespējām evakuēties ārpus tās.
"Kur mēs evakuētu visu slimnīcu no vietas, kur atrodamies mūsu adresē, tad es droši vien nevarēšu pateikt, kur tas varētu notikt. Lai gan pašas slimnīcas iekšienē mēs trenējamies un mācamies tā, ka mūsu evakuācijas vajadzības, ja kaut kas notiktu, tad mēs šobrīd zinām, kā mēs rīkotos savā adresē, bet uz āru, es teiktu – nē," sacīja Grīnbergs.
Grīnbergs norādīja uz to, ka slimnīcas evakuācijas procesā lielā mērā paļaujas uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) spējām.
Slimnīcu gatavība evakuēties arvien labāka
VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš stāstīja, ka mācībās piedalās, ja slimnīcas tos uzaicina, tomēr pašu slimnīcu atbildība ir izveidot drošu un efektīvu evakuācijas plānu. Kopumā viņš slimnīcu gatavību evakuēties novērtē kā arvien labāku.
"Pakāpeniski tā situācija uzlabojas, jo īpaši lielajās slimnīcās sāk parādīties evakuācijas palagi, kas tiek paklāti zem guļošiem cilvēkiem apakšā, un šie cilvēki ir evakuējami ar visu matraci.
Protams, jautājums, kas notiek ar operāciju zālēm, kad tiek veikta operācija un atskan trauksmes signāls.
Šeit tiek arhitektoniski paredzēta pasīvā uguns aizsardzība, lai operāciju bloks būtu droši nodalīts no pārējās slimnīcas," teica VUGD pārstāvis.
Nevar ietekmēt bīstamu vēsturisko izrakumu atrašanu vai dabas katastrofas, tomēr, ja slimnīcu kā jebkuru citu iestādi evakuēt nākas cilvēku ļaunprātības dēļ, ir jārēķinās ar nopietnām sekām.
Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska skaidroja, ka par apzināti nepatiesa paziņojuma par bīstamas vielas, materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu paredzēta nopietna atbildība. Par šādu noziegumu soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai naudas sodu. Tāpat var nākties atlīdzināt operatīvajiem dienestiem radītos zaudējumus un zaudējumus, kas nodarīti iestādei, par kuru nepatiesais ziņojums izdarīts.
Bijušais Katastrofu medicīnas centra vadītājs Mārtiņš Šics Latvijas Radio pauda, ka “uz papīra un pēc plāniem viss ir samērā labi sakārtots, zināms, kā jādara, bet diemžēl notiek tikai galda mācības, nebija praktiskas mācības, kaut vai viena bloka evakuācijas”.
Šics norādīja, ka pēdējo gadu laikā nebija piešķirts finansējums praktisko mācību sarīkošanai.
Viņš arī norādīja, ka ir problēmas arī ar slimnīcu evakuāciju apkārtējās infrastruktūras dēļ, piemēram, viņš nespēj iedomāties, kā varētu evakuēt centrālo Gaiļezera korpusu, jo tur ir viens piebraucamais ceļš, un, ja nepieciešama palīdzība, piemēram, autobusiem pat nav, kur nostāties. Arī pie Stradiņa slimnīcas ar nostāties vien daži auto, un evakuācijas gadījumā tur būtu problēmas.
Šics arī pauda, ka problēmas var radīt personāla trūkums slimnīcās, jo evakuācijas laikā jāpalīdz slimniekiem.
