Universitāšu rektora amata kandidātiem mazinātas prasības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Šobrīd jau labu laiku izmaiņas augstākās izglītības likumā atļāvušas universitāšu rektora amata prasībās iekļaut nevis profesora amatu, bet gan prasību pēc zinātņu doktora grāda. Lai arī zinātņu doktora grāds un profesora amats nav salīdzināms, jo viens ir zinātnisks, bet otrs akadēmisks sasniegums, taču pastāv bažas, ka šīs izmaiņas var uzskatīt par prasību pazemināšanu. Tas tādēļ, ka ne visi zinātņu doktori ir profesori, bet visi profesori ir arī zinātņu doktori.

Mazinātās prasības universitāšu rektora amata kandidātiem. Vai apdraudējums augstākās izglītības iestādēm?
00:00 / 03:12
Lejuplādēt

Jau aptuveni gadu spēkā stājušās izmaiņas augstskolu likumā. Tās vairs nepieprasa universitāšu rektora amata kandidātiem būt profesoriem. Tā vietā tiek prasīts zinātņu doktora grāds.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres vietnieks, kā arī augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs skaidroja, ka izmaiņas balstītas lēmumā, ka rektoram ir jābūt ar nevainojamu reputāciju un ar augstiem sasniegumiem zinātniskajā darbā, taču akadēmiskais amats nav tik nozīmīgs.

Stepanovs gan nepiekrīt tam, ka mainītās prasības ir uzskatāmas par pazeminātām. Taču ieguvums noteikti esot iespēja plašākam pretendentu lokam pieteikties uz amatu.

"Pavisam noteikti šāds regulējums paplašina iespējamo kandidātu loku, kas, protams, uzlabo iespēju atrast vadītāju.

Piemēram, ņemot vērā, ka par profesoru daudzās augstskolās ievēl uz noteiktu laiku un ja persona strādājusi pētniecisko, zinātnisko vai vadības darbu kādā inovatīvā uzņēmumā, tad šāda persona netiek automātiski diskvalificēta. Bet augstskola pati var noteikt arī augstākas prasības. Tostarp arī nepieciešamību rektoram būt ievēlētam profesora amatā," skaidroja Stepanovs.

Savukārt Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, profesore Rūta Muktupāvela par prasību maiņu vērtēja: ieguvums ir plašāks iespējamo kandidātu loks, taču kopumā prasības ir uzskatāmas par pazeminātām. Turklāt tās esot pretrunā ar citiem augstākās izglītības attīstības plāniem.

"Neiet kopā ar šo prasību pazemināšanu tas, ka šobrīd tiek ieviests gan jaunais doktorantūras modelis, gan arī uzsākta jaunās akadēmiskās karjeras modeļa ieviešana, un šis jaunais modelis nosaka ļoti augstas prasības tāda akadēmiskā personāla kvalifikācijai. Līdz ar to, no vienas puses, mēs skatāmies, kā integrēt, kā palielināt doktorantu un doktora grādu ieguvušu personu skaitu. No otras puses, mēs rektora amata kandidāta gadījumā pasakām, ka pietiek tikai ar doktora grādu," norādīja Muktupāvela.

Un tieši šobrīd aktuāls rektora meklēšanas jautājums ir Rīgas Stradiņa universitātē. Par spīti tam, ka augstskola var pati izvēlēties noteikt augstākas prasības, Stradiņa universitāte to šajā gadījumā nav darījusi, un rektora amata kandidātam tiek prasīts tikai zinātņu doktora grāds.

Universitātes Senāta priekšsēdētājs, profesors Jānis Gardovskis gan nedomā, ka tas apdraud iespējamo universitātes attīstību nākotnē: "Tās ir nedaudz samazinātas prasības, bet jāņem vērā, ka tas dod iespēju vairāk kolēģiem pieteikties. Un jāņem vērā, ka rektora amats nav tikai administratora, bet rektora amats ir saistīts galvenokārt ar akadēmiskās izglītības tālāku virzību, ar zinātnes virzību, kas ir tomēr universitātes divi galvenie virzieni."

Gardovskis uzskaita – universitātes pirmajai personai jābūt sabiedrībā atpazīstamai, universitātes darbinieku atbalstītai, kā arī akadēmiskajā vidē cienītai. Pieteikties konkursam uz Stradiņa universitātes rektora amatu iespējams vēl līdz 29. septembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti