Pētījumā par bērnu nevienlīdzību izglītības jomā bagātajās valstīs (“An Unfair Start: Inequality in Children’s Education in Rich Countries”) novērtētas Eiropas Savienības (ES) valstis un Starptautiskās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstis pēc nevienlīdzības pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībā.
Pirmsskolas izglītības līmenī novērtējuma rādītājs ir to audzēkņu īpatsvars, kuri ir sākuši skolas gaitas gadu agrāk nekā oficiālais vecums, lai sāktu mācīties skolās.
Pamatizglītības (4.klase, aptuveni 10 gadu vecumā) un vidējās izglītības (15 gadu vecumā) indikators ir starpība starp lasītprasmi skolēniem ar viszemāko un visaugstāko līmeni.
Reitings 15 gadus veciem skolēniem ir galvenais rādītājs, jo tas liecina par nevienlīdzības līmeni, pabeidzot obligāto izglītību.
Ziņojuma atzīmēts, ka dažādās valstīs nevienlīdzības līmeņi atšķiras, tomēr Latvijā ir augstākais vienlīdzības līmenis tieši vidējās izglītības posmā, bet pirmsskolas un pamatskolas rādītāji ir vieni no augstākajiem (attiecīgi 4. un 2.vieta).
Igaunija šajā reitingā vidējās izglītības līmenī ieņem piekto vietu. Pirmsskolas izglītības jomā Igaunija ierindojās 31.vietā, bet pamatskolas līmenis Igaunijā nav vērtēts.
Lietuvai pirmsskolas līmenī ir 1.vieta, pamatskolas līmenī – 13.vieta, bet vidējā izglītībā – 15.vieta.
Latvijai līdz ar Nīderlandi, Dāniju, Īriju, Spāniju un Somiju ir vieni no augstākajiem rādītājiem lasītprasmes vienlīdzībā pamatskolā un starp 15 gadus veciem skolēniem.
Latvijā ir augstākais vienlīdzības līmenis matemātikas prasmēs. Trešajā vietā ir Igaunijā, bet Lietuva ir devītajā.
UNICEF secina, ka pētījuma rezultāti liecina par to, ka nav tiešas saistības starp valsts ienākumiem un vienlīdzību izglītības jomā. “Dažas no nabadzīgākām valstīm, piemēram, Latvija, panāk gandrīz vispārēju pieejamību pirmsskolas izglītībai un iegrožo nevienlīdzību lasītprasmē starp pamatskolu un vidusskolu audzēkņiem veiksmīgāk, nekā valstis ar ievērojami lielākiem resursiem,” norādīts pētījumā.
