«Ulubele» kritizē atrasto suņu reģistrācijas prasības; citas patversmes – atbalsta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

No 1. jūlija patversmē nogādātie nereģistrētie suņi būs 72 stundu laikā jāčipo un jāreģistrē datubāzē. Līdz šim Ministru kabineta noteikumos reģistrācijas laiks nebija precizēts. Izmaiņas ieviestas, lai pašvaldības varētu izsekot patversmēs esošo dzīvnieku plūsmai un sekojošajam finansējumam. Rīgas patversme "Ulubele" norādīja, ka jaunie noteikumi radīs papildu slodzi un izmaksas, savukārt citas aptaujātās patversmes atrasto dzīvnieku pēc iespējas ātrāku reģistrāciju atbalsta.

«Ulubele» kritizē jaunās atrasto suņu reģistrācijas prasības; citas patversmes – atbalsta
00:00 / 04:47
Lejuplādēt

Dzīvnieku patversmju darbiniekiem, uzņemot klaiņojošus suņus, ne vēlāk kā stundas laikā būs jāinformē īpašnieks par dzīvnieka atrašanās vietu. Ja suns nav reģistrēts Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē, tad tieši praktizējošam veterinārārstam 72 stundu laikā dzīvnieks ir jāapzīmē ar čipu un arī jāreģistrē. Savukārt, ja 14 dienu laikā nav atradies īpašnieks vai turētājs, tad patversmi reģistrē kā suņa īpašnieku. Jaunā kārtība valdībā atbalstīta aizvadītajā nedēļā un stāsies spēkā vasarā.

"Iepriekš nebija noteikts stingrs reģistrācijas stundu limits patversmēm. Tā bija iniciatīva arī no pašvaldībām, ka šie patversmēs ienākošie nereģistrētie suņi ir jāapzīmē, jo pašvaldības no nodokļu maksātāju naudas maksā 14 dienas par suņa uzturēšanos patversmē. Līdz ar to, jo ātrāk īpašnieku atrod, jo mazāk naudas tērē, un pašvaldības arī izteica bažas, ka šī dzīvnieku plūsma šobrīd ir neizsekojama. Šis process iet caur LDC datu bāzi, un patversmēm vairs nebūs kaut kur ar roku dzīvnieki savos žurnālos jāreģistrē. Šo noteikumu izpildi kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests," skaidroja Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta pārstāve Agija Mediņa.

Pirms gada arī Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centrs pārmeta Mājokļu un vides departamentam, ka patversmei "Ulubele" piešķirtā finansējuma izlietojums nav pienācīgi uzraudzīts tieši reģistrācijas nepilnību dēļ. Patversmes pārstāve Inese Bāra gan norādīja, ka jaunie nosacījumi patversmju veterinārārstiem ir milzu papildu slogs, jo regulārā datu ievade jāpagūst līdzās daudzo dzīvnieku ārstēšanai. Dzīvnieku daudzums patversmē ir mainīgs lielums, taču "Ulubelē" vidēji ik dienu uzturoties ap 500 suņu un kaķu. "Ulubelē" pērn kopumā uzņemti teju 600 suņi, no tiem ap 200 atgriezti saimniekiem un vēl 300 nodoti adopcijai.

"Ja līdz šim bija tikai pirmreizēja reģistrācija, tad šobrīd sanāk, ka veterinārārsts visu laiku papildinās kaut kādu informāciju ik pēc kaut kāda laika. Tad 15. dienā atkal jāmaina īpašnieks reģistrā.

Ir sataisīts tāds kalambūrs, un ir sajūta, ka grib sodīt patversmes par to, ka dzīvnieku īpašnieki nepilda savu tiešo pienākumu apzīmēt savu dzīvnieku.

Ministrija ir aizmirsusi, ka, pirmkārt, pienākums ir dzīvnieka īpašniekam. Un tāpat šis ir nesamērīgs finansiāls slogs patversmei, jo par šo darbu ir kādam jāmaksā. Un tā reģistrācija ir jāveic tieši veterinārārstam. Tad iedomājieties, cik daudz laika viņam ir jāpavada tajā datu bāzē,  un savam reālajam darbam teju neatliek vairs laiks," vērtēja Bāra.

"Ulubeles" ieskatā dzīvnieku reģistrācijai nepieciešams dot pieeju jebkuram darbiniekiem, lai lieki nenoslogotu tieši veterinārārstus.

Tikmēr konkurējošās Rīgas dzīvnieku patversmes "Labās mājās" vadītāja Astrīda Kārkliņa vērtēja, ka jaunie noteikumi ir atbalstāmi un nekādu papildu slogu patversmēm nerada.

"Mēs neredzam tur nekādas problēmas un jau līdz šim esam pieturējušies pie tā, ka, jo ātrāk suni sačiposim, jo ātrāk viņš būs gatavs doties projām. Tās 72 stundas šeit pievilktas klāt pie tā, ka jau šobrīd veterinārārstam šajā laikā ir klīniski jāizmeklē dzīvnieks un patversmē nav tik liela dzīvnieku plūsma, lai šajā izmeklējuma brīdī arī nevarētu reģistrēt vai papildināt informāciju, tas prasa līdz 10 minūtēm laika," sprieda Kārkliņa.

Ķekavas novadā esošajai dzīvnieku patversmei "Mežvairogi" ir līgums ar vairākām pašvaldībām,  un tās vadītāja Danuta Priede arī pārliecināta, ka prasības dzīvniekus reģistrēt īsi pēc atrašanas ir pamatotas. Šajā patversmē ikdienā uzturas ap 50 suņu.

"Es ļoti ceru, ka pašvaldības arī izmantos iespēju pārbaudīt reģistrētos dzīvniekus. Tas mazinās haosu, kas pie liela dzīvnieku apjoma ir neizbēgams.

Es to redzu kā normālu praksi, ka dzīvnieku pie pirmās apskates arī uzreiz reģistrē. Tātad tam dzīvniekam nav jāiet divas reizes pie veterinārārsta, ja viņam viss ir kārtībā un patversmes darbs atvieglojas. Rīgas tendences es nezinu, bet redzu to statistiku, kas ir lauku teritorijās, un labā ziņa ir tā, ka nereģistrēto suņu kļūst arvien mazāk," atzina Priede.

Latvijā kopumā reģistrētas 26 dzīvnieku patversmes. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos par dzīvnieku labturības prasībām patversmēs spēkā stāsies 1. jūlijā, bet Zemkopības ministrija norādīja, ka minēto praksi patversmes var īstenot jau šobrīd.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti