“Mums nevajadzētu paplašināt prezidenta vai kāda cita pilnvaras – tas jautājums ir puslīdz skaidrs. Bet vai esam pārliecināti, ka vēlot tikai caur politisko partiju prizmu parlamentu, bet nevēlot pēc mažoritārās sistēmas pēc personību viedokļa, mēs nesavēlam parlamentā grupas, kuras savā starpā bieži jau par kaut ko ir vienojušās un nav spējīgas darboties?” vaicāja Ulmanis.
Viņaprāt, jāatrod risinājums, kā ieinteresēt dažādas personības startēt parlamenta vēlēšanās. Tāpēc vajadzētu piestrādāt pie partiju ideoloģijas, kā arī risināt atalgojuma jautājumus politiķiem.
Pamatojot nepieciešamību mainīt sistēmu, viņš kritizēja līdzšinējos parlamenta sasaukumus: “Parlamenta intelektuālais sastāvs visos šajos 20 gados nav uzlabojies.”
“Domāju, ka ļoti daudzi spējīgie viļās politikā. Bet tā nav tikai Latvijas problēma. Mēs nespējam parlamentā garantēt, lai vismaz lielākais vairākums būtu politiski spēcīgi cilvēki,” piebilda Ulmanis.
Tajā pašā laikā, kopumā vērtējot Latvijas attīstību pēc neatkarības atgūšanas, eksprezidents pauda, ka Latvija ir veiksmes stāsts un var lepoties ar to, kas izdarīts 20 gadu laikā.
Savukārt, taujāts par savu politisko darbību pēc prezidentūras, Ulmanis atzina, ka pievienošanās kādreizējai partijai “Par labu Latvijai” bijusi kļūda. Viņš esot uzskatījis, ka cilvēki šajā partijā ir apņēmības pilni labot savas kļūdas un meklēt izejas.
Eksprezidents arī novēl, lai nākamajām politiķu paaudzēm izdodas kaut ko uzlabot, turklāt labāk, nekā tas ir izdevies viņam.
