Ulmaņa piemiņas vietu Turkmenbaši pilsētā iekārtos Latvija

Valsts prezidents Andris Bērziņš, šajā nedēļā viesojoties Turkmenbaši pilsētā, apmeklēja un nolika ziedus pie bijušā Latvijas vadītāja Kārļa Ulmaņa kapa. Lai arī tas notika zīmīgā dienā – 15. maijā, kad dažviet Latvijā tika pieminēts 1934. gada Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums - prezidents šim faktam nepievērsa uzmanību, lielāku akcentu liekot uz nepieciešamību sakopt un uzturēt esošo Ulmaņa un bojā gājušo latviešu piemiņas vietu.

Turkmenbaši pilsēta Kaspijas jūras piekrastē ir pavisam atšķirīga no galvaspilsētas Ašhabadas, kas izceļas ar savu greznumu un baltā marmora ēkām. Turkmenbaši atrodas Karakuma tuksneša malā, un pirmais, kas iekrīt acīs, ir smiltis, sausums, klintis un ar lielām grūtībām ieaudzēti diezgan nīkulīgi koki.

Taču tieši Turkmenbaši pilsēta bija Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālās vizītes pēdējais pieturas punkts. Pēc viesošanās Turkmenistānas lielākajā naftas pārstrādes uzņēmumā un Turkmenbaši, prezidentam bija plānots apmeklēt bijušā Latvijas Republikas vadītāja Kārļa Ulmaņa iespējamo atdusas vietu. Tieši šeit 1942. gada septembrī Ulmanis mira izsūtījuma laikā. Precīza viņa atdusas vieta joprojām nav zināma, taču vietējos kapos ir izveidota simboliska piemiņas vieta.

Pie nolaistajiem un nekoptajiem kapiem tagad par godu Latvijas prezidenta vizītei ir svaigi uzliets asfalts, bet pie pašas piemiņas vietas tikko nokrāsots balts mūrītis, kas vēl pirms nedēļas ir bijis zilganā krāsā. Koka krusts un piemiņas plāksne ar uzrakstu „Kārlim Ulmanim un Latvijas cilvēkiem, kuri atdusas Turkmenistānas zemē”. Šeit Andris Bērziņš notur simbolisku klusuma brīdi un noliek ziedus. Vēlāk prezidents žurnālistiem pastāstīja par savām emocijām, apmeklējot šo piemiņas vietu:

„Labāk darīsim tā, lai tāda vēsture vairāk neatkārtotos. Jo šis jautājums vēl ir viens no tiem, uz kuru skaidras un precīzas atbildes joprojām nav, un es šaubos, vai laikā, kamēr vēl būs dzīvi notikušā liecinieki, mēs šīs atbildes gūsim. Man ļoti patika [Turkmenistānas] premjera pirmā vietnieka Rašida Meredova teiktais, ka Turkmenistāna ir gatava palīdzēt un atbalstīt, bet mums pašiem ir jāizlemj, ko mēs tur gribam redzēt.”

Valsts prezidents ir uzdevis Mākslas akadēmijas rektoram Aleksejam Naumovam nākt klajā ar piedāvājumiem, kā nākotnē varētu sakopt piemiņas vietu Kārlim Ulmanim un Turkmenistānā bojā gājušajiem latviešiem. Kā atzīst Aleksejs Naumovs, viņam uzdotais ir diezgan delikāts un sarežģīts jautājums:

„Tur vajag ļoti uzmanīgi pieiet, lai neizjauktu situāciju, kas tur jau ir. Pirmā ideja, kas man radās, - varbūt paņemt akmeni no Latvijas vai granītu un uztaisīt piemiņas plāksnīti. It kā bija ideja veidot arī kaut ko jaunu, bet to mēs pārrunāsim ar tēlniekiem, pasniedzējiem un studentiem. Protams, ideja ir visu sakopt ir ļoti laba, taču to visu darīt vajag ar tādām maigām rociņām, lai neizjauktu jau esošo. Jo tas ir piemineklis varbūt ne tikai viņam (Ulmanim), bet arī visiem, kas gājuši bojā.”

Attīstoties Turkmenbaši ostai un tai tuvumā esošajam Avazas kūrortam, pilsētā ir plānotas milzīgas pārmaiņas. Tostarp kapiem tuvumā esošās dzīvojamās apbūves nojaukšana un jaunas, mūsdienīgas celšana, un tas varētu aizņemt vairākus gadus. Nav gan īsti saprotams, kā kopumā nolaistie kapi varētu iederēties jaunajā un modernajā apbūvē, taču Naumovs norāda, ka, visticamāk, vietējā vadība savus plānus īstenos jebkurā gadījumā, tāpēc Latvijas pusei galvenais koncentrēties uz jau esošo piemiņas vietas sakopšanu.

„Piemineklis tur noteikti nederēs. Vai nu tā ir plāksne, vai nu [vajag] atjaunot, restaurēt un noimpregnēt krustu, lai tas vēl stāv tur 30 gadus. Jo kaut kas ar to krustu mani piesaistīja. Kapu plāksni noteikti vajag. Varbūt to taisīt tādā nacionālromantisma stilā ar burtiem no tā laika? Bet uzdevums ir tāds… tur uz vietas es biju mazliet šokā, jo man vienkārši nav izvēles,” atzina Naumovs.

Vien jāpiebilst, ka pašlaik Turkmenbaši pilsētā daudzviet vēl redzami apzeltīti pieminekļi arī bijušajam valsts diktatoram Sapurmuratam Nijazovam, kas pamazām gan tiek nojaukti. Taču jāatzīst, ka šajos pieminekļos gan es, gan daudzi mani kolēģi saskatījām zināmu vizuālu līdzību starp Nijazovu un Kārli Ulmani.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt