Žurnālā gan joprojām liela izmēra bildes mijas ar intervijām ar fiziķiem, matemātiķiem, kino un teātra režisoriem, aktieriem, premjeriem, prezidentiem, dzejniekiem, māksliniekiem un pasaules mēroga cilvēkiem: Merlina Monro, Imants Ziedonis, Alvis Hermanis, Džordžs Simenons, prezidents Andris Bērziņš, baletdejotājs Mihails Barišņikovs, māksliniece Marina Abramoviča vai diriģents Andris Nelsons ir rakstu varoņi un sarunu partneri šajā izdevumā. Tomēr, līdzīgi kā krāsas, žurnālā trūkst liekā, trūkst dzeltenā, kā arī ziņu žurnālistikas vai klaču. Noturot interesi, saglabājot lasītāju un paliekot pie savas pārliecības par to, kas ir interesanti, ar kuriem cilvēkiem jārunā, kas ir jāraksta, izdevums novembrī svin 20 gadus.
Tāpēc Rīgā notiks žurnāla „Rīgas Laiks" festivāls. 5. novembrī būs dzirdams pirmatskaņojums - Sergeja Prokofjeva kantāte „Oktobra revolūcijas 20. gadadienai", ko izpildīs Akadēmiskais koris „Latvija" un Nacionālais simfoniskais orķestris. 8. novembrī - Gustava Mālera Piektā simfonija diriģenta Rosena Milanova vadībā. Būs arī diskusijas, rakstīšanas darbnīcas, izstādes un izrāde, kā arī diskotēka.
„Rīgas Laika" galvenais redaktors Uldis Tīrons intervijā Latvijas Radio nav pazemīgs vai pieticīgs, apgalvojot, ka žurnāls ir labākais. Viena no viņa cilvēka definīcijām paredz, ka cilvēks ir tas, kas lasa „Rīgas Laiku", tomēr festivālu aicina apmeklēt katru. Lasītāji un nelasītāji „Rīgas Laiku" dēvējuši gan par snobisku, gan par augstprātīgu, tāpat kā tā komandu. Taču Uldis Tīrons piekritis intervijai, jo nedēļu ilgā festivāla mērķis ir gan ļaut satikties interesantiem cilvēkiem, piedāvāt izcilu programmu, gan arī nodrošināt turpmāko žurnāla izdošanu.
