Arī ārsti atzīst, ka ukraiņu mediķi cietušajiem snieguši vien kara lauka ķirurģisko palīdzību, kas mūsdienās nav gluži pieņemama, jo ir dažādas tehnoloģijas, ar kurām var mazināt traumu sekas.
26 gadus veco Mikolu iesauca Ukrainas armijā. Frontē bija tikai mēnesi, līdz Luhanskas apgabalā smagi ievainoja. No kara lauka aizvests uz militāro hospitāli Odesā.
„Pār mums nolija raķešu GRAD lietus. Aizķēra arī mani. Man ir šķembu ievainojumi. Šķemba trāpīja kājā un pārrāva nervu. Pēc operācijas nevarēju kāju iztaisnot. Atbraucu, lai to novērstu. Bet, kad šeit uztaisīja visādus rentgenus, izrādījās, ka nervi slikti sašūti. Patiesībā vispār nav nervu. Šeit tehnoloģijas ir jaunākas. Ukrainā ar vecajām metodēm vēl ārstē. Salika kāju 90 grādos un norādīja - tā turēt. Atbraucu uz Latviju, un ārsti saka - tā nedrīkstēja darīt. Kāja bija jātur taisni,” stāstīja Mikola Pogrebenko.
Mikola Latvijā ārstējas jau divus mēnešus. Kāju jaunais vīrietis nejutīs vēl ilgi, jo pilnībā bojāts galvenais nervs.
„Esam pārstādījuši viņa paša nervus no kājas, kas ir mazāk svarīgi lielajam nervam. Kā mēs sakām, Robina Huda ķirurģija – atņēma, kam mazāk vajag, un iedodam tam nervam, kad daudz vairāk vajag,” skaidroja ārstējošais ārsts Mārtiņš Kapickis.
Apciemot dēlu no Kirovohradas apgabala atbraukusi māte. Viņa saka lielu paldies ziedotājiem.
”Loti liels prieks. Salīdzinot to, ko es redzēju Ukrainas slimnīcā pēc pirmās operācijas.. Toreiz viņš izskatījās briesmīgi. Tagad man bija bailes par to, kā viņš pārcietīs vēl vienu operāciju. Paldies Dievam, viss izdevās labi,” sacīja ukraiņu karavīra māte Nadija Pogrebenko.
Mikola stāstīja, ka sācis lēnām staigāt. „Pirms tam nevarēju paiet bez kruķiem. Nopirku ortozi, lai nejūtīgā pēda turētos,” viņš skaidroja.
Viņš ir viens no trim ukraiņu karavīriem, kuru rehabilitāciju apmaksā no iedzīvotāju saziedotās naudas. Ar portāla Ziedot.lv starpniecību savākti 17 tūkstoši eiro. Ar to pietiek vēl sešu ukraiņu rehabilitācijai.
Kopumā palīdzību Latvijā līdz šim saņēmis 21 ukrainis. Valdība ievainoto ukraiņu ārstēšanai piešķīrusi 60 tūkstošus eiro.
„Ja reiz valsts saka, ka palīdzēs, ir jābūt pilnīgi skaidram ceļam, un skaidrām finansēm.. Es ar pilnu atbildību varu teikt, ka ne skaidrs ceļš, ne finansējums nav iezīmēts. Pirms kāds atbildīgais ierēdnis saka - mēs palīdzēsim, viņiem ir jāsaprot, kas ir mēs. Mēs esam ārsti. Tie, kas saka palīdzēsim, neesam mēs. Tie ir apsolītāji,” norādīja Kapickis.
Bieži vien cietušo stāvoklis ir smagāks nekā rakstīts Ukrainas mediķu izsniegtajos dokumentos, un ir vajadzīga papildu ārstēšana. Tas uzreiz palielina izdevumus, un piešķirtā summa nepietiekama. Slimnīcas, kurās ārstējas ievainotie, nenosauksim drošības apsvērumu dēļ. Iepriekš ukraiņi saņēmuši draudus no citiem vietējiem pacientiem.
„Viņiem ir draudēts, ka viņi ir nofilmēti, ka viņu foto uzņemti, sarunas ierakstītas, un ka tas tiks nodots Krievijas drošības dienestam,” atklāja Ukrainas konfliktā cietušo atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja Jana Streļeca.
Kā uzsver ukraiņu fondā, ievainotie brauca uz Eiropas Savienības valsti un necerēja te izdzirdēt politiski motivētus apvainojumus un apsūdzības.
