Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai nav precīzu datu, cik daudz šādu bērnu ir. Latvijas Televīzija apciemoja vienu šādu ukraiņu bēgļu ģimeni.
Timofejs mācās astotajā klasē. Mazais brālis Marks vēl skolā neiet, bet turpat blakus istabā māsa Diāna apgūst sestās klases vielu.
"Tiklīdz es ieeju "Zoom", es sajūtos tā, it kā sēžu klasē. Zūmā, protams, ir vieglāk. Mazāk stundu, nav jāstaigā šurpu turpu," atzīst Diāna.
Meitene stāsta, ka viņas klasē ir deviņi bērni. Viņa vienīgā mācībām Ukrainas skolā pieslēdzas no Latvijas.
Līdzīgi kā māsai, arī lielajam brālim Timofejam attālinātas mācības nesagādājot grūtības. Abi gan atzīst, ka pietrūkst saskarsmes ar draugiem. Tomēr mācībām Latvijas skolā Timofejs neesot bijis gatavs.
"Galvenais, ka es saprotu. Nezinu, kā būtu bijis, ja es aizietu jūsu skolā, kādā Latvijas skolā. Pirmkārt, cita valoda. Es ne pārāk labi saprotu. Vajag gadu vai pusgadu mācīties, lai vismaz saprastu pamatus un mācētu saprasties," atzīst Timofejs.
"Man teica, ka jums ir vieglāk, Eiropā ir mazliet vieglāk, mazāka slodze nekā pie mums."
"Latvijas skolā es negribēju. Ko man tur darīt? Domāju, ka būs garlaicīgi, nebūs ukraiņu bērnu. Es gribētu atgriezties Ukrainā. Tur ir mana labākā draudzene," saka Diāna.
Dzīvojot Kaltenē, kur apkārtnē nav daudz bērnu, Diānai un Timofejam nav izdevies apgūt latviešu valodu. Bet vasaras nometnē ar latviešu bērniem sazinājušies angliski. Lēmums nelaist bērnus latviešu skolā ģimenei nenāca viegli. Līdz pēdējam brīdim mamma Tetjana šaubījās.
"Beigu beigās izlēmu tomēr viņus atstāt ukraiņu skolā ar saviem skolotājiem, savu programmu, jo es saprotu, ka šis gads, iespējams, būs izšķirīgs Ukrainai. Ceru, ka mēs atgriezīsimies Ukrainā," saka Tetjana.
"Ja viņi mācīsies latviešu skolā, programmu nesakritības dēļ viņi zaudēs šo gadu. Izlēmām atstāt viņus ukraiņu skolā, par spīti kaitējumam veselībai, jo distancēto mācību dēļ jau ir pasliktinājusies redze."
Ģimene devās bēgļu gaitās no Kremenčukas pilsētas Poltavas apgabalā. Vietas, kurā Krievijas raidīta raķete izpostīja tirdzniecības centru, nogalinot vismaz 20 cilvēku. Kara sākumā raķetes lidoja pāri ģimenes mājai. Lai bērniem nebūtu jāpiedzīvo kara šausmas, ģimene vēlas atgriezties tikai tad, kad karš būs beidzies.
"Mums ir patīkami te būt, bet vienalga ceram, ka karš beigsies. Tur ir mūsu mājas," saka tētis Oleksandrs.
Cik daudz Latvijā ir bērnu, kas tāpat kā Diāna un Timofejs dzīvo Latvijā, bet mācās Ukrainā, Izglītības un zinātnes ministrijai pagaidām nav zināms.
Ministrija lūgusi Ukrainas vēstniecību sniegt šo informāciju, bet datu apkopošanu apgrūtina fakts, ka skaits mainās - daudzas ģimenes atgriežas, citas iebrauc. Ministrija norāda, ka Latvijas skolās pašlaik mācās 3087 bēgļu no Ukrainas.
