Ukraiņu aktīviste Valmieras novadā koordinē palīdzības sniegšanu starp citu valstu vietvarām un Ukrainu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

„Vietējās pašvaldības var stiprināt mieru pasaulē” – iniciatīvu ar šādu aicinājumu aizsākusi Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas izpilddirektore Oksana Kiriļuka. Šobrīd viņa ar meitām mājvietu ir radusi Valmierā, bet par savu uzdevumu viņa uzskata veidot ciešāku sadarbību ar Latvijas, Igaunijas un arī citu valstu pašvaldībām, lai koordinētu palīdzības sniegšanu Ukrainai tā, lai šī palīdzība tik tiešām būtu tas, kas konkrētajai Ukrainas pilsētai ir nepieciešams. 

Ukraiņu aktīviste Valmieras novadā koordinē palīdzības sniegšanu starp citu valstu vietvarām un Ukrainu
00:00 / 06:22
Lejuplādēt

Tiekoties ar Oksanu Kiriļuku, viņa Latvijas Radio rādīja Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas mājaslapā publicētos fotoattēlus un ziņas par to, kāda palīdzība tiek saņemta no Latvijas, – tie ir gan Rīgas dāvātie autobusi, gan arī Valmieras novada sūtītās medicīnas iekārtas un preces Ukrainkas un Slavutičas pilsētām.

Kā palīdzēt Ukrainai un kara bēgļiem?

 

  • Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit.
  • Uzņēmumu un NVO tiešais atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā – reģistrēties šeit.
  • Kur var ziedot mantas cilvēkiem no Ukrainas. KARTE
  • Labdarības interneta veikals preču ziedojumiem Ukrainas tautai – šeit.
  • Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
  • Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.

“Aizsūtīja medicīnas iekārtas, ultrasonogrāfijas aparātu un elektrokardiogrāfu, tie ir ļoti svarīgi un ir jau saņemti, ārsti ir ļoti pateicīgi, un te ir atgriezeniskā saite, ka tie jau ir slimnīcā,” pastāstīja Kiriļuka. 

Sieviete ir pateicīga, ka tagad Valmierā var turpināt savu darbu un tādējādi no Latvijas palīdzēt savai valstij. Viņa uzsākusi uzrunāt Ukrainas un Latvijas pašvaldības, lai savestu kopā kaut vai attālināti konkrētu vietvaru vadītājus, lai tādējādi nepastarpināti uzzinātu reālo situāciju.

Kiriļuka pastāstīja: “Kad es sapratu, ka te mani bērni ir drošībā, es visas savas iespējas, kontaktus, kas man ir Ukrainā, savas zināšanas, savas organizatora prasmes, protams, es gribēju arī te likt lietā, lai palīdzētu Ukrainai. Darbu organizējam tā, ka komunicē Latvijas un Ukrainas pilsētas, mums jau ir bijušas vairākas “online” tikšanās, mēs saprotam, ka Latvija ir maza valsts un ekonomikas lejupslīde saistībā ar karu ir mums visiem, tāpēc ļoti svarīgi ir, ka palīdzība, kuru sniedz Latvija, tik tiešām sasniegtu mērķi.”

Kiriļukas darba vieta tagad ir Valmieras novada pašvaldība, tās vadītājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”) uzskata, ka šie tiešie kontakti ar Ukrainas pilsētām ir ļoti  būtiski, lai varētu organizēt palīdzību.

Baiks norādīja: “Mēs runājam pa tiešo, un cilvēki rāda, kas viņiem ir un kā viņiem pietrūkst, tas jau ir konkrēts pieprasījums, un mēs zinām, ka mēs vedam konkrētai vietai, kurai tas tiešām ir nepieciešams.”

Šobrīd šis nepieciešamais atbalsts ir ļoti atšķirīgs. Ir Ukrainas mazās pilsētas, kurām nākas uzņemt tūkstošiem bēgļus no citiem reģioniem, ir pilsētas, kuras ilgstoši ir bijušas okupētas, tātad izpostītas, izzagtas, un ir pilsētas, kur vēl ir aktīva karadarbība. Tātad vienai pašvaldībai svarīgāka būs pārtika un higiēnas preces, otrai viss, kas nepieciešams, lai atjaunotu sagrauto infrastruktūru. 

Viena no šīm pilsētām ir  Trostjaņeca, kura Sumu reģionā ir visvairāk cietusī pilsēta, jo 30 dienas tā atradās okupantu kontrolē. “Tieši šādās tikšanās reizēs tad ir situācijas izpratne. Pilsētai, kas ir ļoti smagi cietusi, ārkārtīgi svarīgi ir saņemt palīdzību no Eiropas pilsētām,” piebilda Kiriļuka.

Latvijas Radio viesojoties Valmieras pašvaldībā, Kiriļukai ir attālināta tikšanās ar Trostjaņecas pašvaldības vadītāju Juriju Bovu, viņš norādīja, ka pilsētā ir ne tikai apšaudēs, raķešu uzbrukumos bojātas vairāk nekā 1000 māju, tai skaitā slimnīca, skola, bet pilsēta ir arī neiedomājami izlaupīta, sākot no veikaliem līdz pat jau par anekdoti kļuvušajiem mikseriem un elektroprecēm no dzīvokļiem.

Bovs pastāstīja: “Visu, ko varēja aiznest, viņi ir aiznesuši. Pat laukos, es runāju ar fermeriem, viņi savākuši akumulatorus, elektroinstrumentus, kad to visu redzēju, man bija sajūta, ka atnākusi badīga, mežonīga nācija, kura atnākusi zagt. Tajā skaitā šie krievi izzaguši arī visus celtniecības veikalus, bet tagad vajag visparastāko plēvi, lai cilvēki varētu nosegt savas mājas, kurām nav vairs jumtu.”

Šis uzskaitījums par to, kas būtu nepieciešams Trostjaņecai, ir garš, vispirms tās ir zāles, medikamenti, jo arī aptiekas ir izlaupītas,  tie ir arī darbarīki komunālajam dienestam, jo nozagti pat cirvji un lāpstas, arī apģērbs, elektropreces, bērnu rotaļlietas. Un šim Trostjaņecas palīdzības lūgumam atsaucās Valmieras novada pašvaldība, dāvājot autobusu.

“Tieši tajā vienā sanāksmē ļoti uzrunāja Trostjaņecas mērs, kurš stāstīja, ka viņiem viss ir iznīcināts un rādīja arī bildes, kur redzējām, kādiem cauršautiem busiem, bez logiem tiek vadāti bērni, nu, tad radās tā doma, ka varam palīdzēt,” klāstīja Baiks.

Iespējams, jau nākamnedēļ autobuss ceļos uz Trostjaņecas pilsētu, Valmieras novada uzņēmēji un iedzīvotāji ir aicināti to piepildīt ar konkrētām lietām, kas būtu nepieciešamas šai Ukrainas pilsētai. 

Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas izpilddirektore atklāja, ka drīzumā paredzēta arī kopīga Ukrainas un Rīgas reģiona pašvaldību videotikšanās. Priekšlikums sadarboties izteikts arī Igaunijas vietvarām. 

Tāpat Kiriļuka atzina, ka šī sadarbība būtu arī atbalsts pēc kara, lai atjaunotu Ukrainas mazās pilsētas un, protams, varētu turpināties arī tālākā nākotnē.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti