Panorāma

Latvijas vēstniece Kazahstānā: Priekšā izšķirošs laiks

Panorāma

Panorāma

Jauno pilsoņu pirmais izaicinājums – izdzīvot bez pases

Ukrainiete pēc Latvijas pilsonības iegūšanas ilgi netiek pie pases

Ukrainiete Viktorija kopš 2011. gada dzīvo Latvijā. Viņa šeit pabeigusi augstskolu, strādā par tulkotāju un arī savu nākotni saista ar Latviju, tādēļ apzinīgi nokārtoja naturalizācijas eksāmenus, nodeva jaunā pilsoņa svinīgo solījumu un izpildīja prasību oficiāli atteikties no Ukrainas pilsonības un pases. Taču Latvijas pilsoņa pasi joprojām nav saņēmusi.

"Jūtos laimīga" savā feisbuka profilā pagājušā gada novembrī ierakstīja Viktorija,  pievienojot foto no jauno Latvijas pilsoņu svinīgā solījuma pasākuma, par ko saņēma apsveikumus no draugiem dažādās valodās.

Kopš tā brīža pagājis pusotrs mēnesis, un pirms pāris dienām Viktorija turpat feisbukā publiskojusi pilnīgi pretējas noskaņas ziņu. Jaunā sieviete ir vīlusies un izmisusi. Tā kā Latvijā nav atļauta dubultpilsonība ar Ukrainu, Viktorija izpildīja prasību atteikties no  Ukrainas pases, bet Latvijas pasi joprojām nav saņēmusi. 

"Bišķiņ to sabojāja. Bija tāds pacēlums, kad jūties kā pilnvērtīga šīs sabiedrības daļa, bet sanāk, ka kļūsti par cilvēku bez pilsonības. Tā nav nedēļa vai divas. Tas var ilgt pat vairākus mēnešus. Un vienīgais dokuments, kas paliek uz rokas, ir uzturēšanās atļaujas karte, kas nav pilnvērtīgs dokuments," Latvijas Televīzijai stāstīja Viktorija.

Viņa strādā par tulci, tādēļ darba dēļ jādodas ārzemju komandējumos, jāapmeklē vēstniecības, jāsadarbojas ar ārvalstu iestādēm.

Un bez pases tas kļuva teju neiespējami.

Sieviete paskaidroja: "Man tas patiešām skar profesionālu darbību, jo es kā tulkotāja nevaru apliecināt savu parakstu, nevaru sadarboties ar ārzemju iestādēm, kurām nepietiek tikai ar uzturēšanās atļaujas eID karti."

Acīmredzot Viktorijas ieraksts sociālajos tīklos sacēla pietiekami lielu ažiotāžu jo drīz pēc tam viņa saņēma ziņu no Pilsonības un migrāciju lieti pārvaldes (PMLP), ka Ministru kabinets tieši šodien pieņēmis attiecīgo rīkojumu un tuvākajā laikā viņa beidzot saņems Latvijas pasi.

Neraugoties uz šo pieredzi, Viktorija nenožēlo savu izvēli kļūt par Latvijas pilsoni.

"Nē! Tieši otrādi! Es izjūtu tādu atbalstu no draugiem, no citiem cilvēkiem, kas izlasīja un pauda atbalstu. Es pārliecinājos, cik mūsu sabiedrība ir vienota un atbalsta viens otru," viņa teica.

Savukārt PMLP skaidroja – epidemioloģisko drošības prasību dēļ personas dokumentu sagatavošana un izsniegšana notiek lēnāk nekā pirms pandēmijas.

"Tie ir aptuveni divi mēneši, kuru laikā tiek sakārtoti procesi, lai jaunais pilsonis varētu iegūt Latvijas personu apliecinošos dokumentus," skaidroja PMLP pārstāve Madara Puķe.

Taču tas nenozīmē, ka cilvēks uz šo laiku paliek bez personas dokumentiem.

"Personas rīcībā ir uzturēšanās atļauja, kas Latvijā arī ir personu apliecinošs dokuments, ar kuru var veikt darījumus gan bankā, gan citās iestādēs Latvijas teritorijā. Tas, ko ar uzturēšanās atļauju nevar darīt – ir izceļot ārpus valsts," skaidroja Puķe.

Vidēji mēnesī PMLP noformē 37 000 personu apliecinošu dokumentu – ieskaitot gan naturalizētos nepilsoņus un ārzemniekus, gan Latvijas pilsoņus, kuriem nepieciešami jauni dokumenti. Dokumentu izsniegšana notiek tikai pēc iepriekšēja pieraksta.

Lai samazinātu rindas, PMLP šogad jau pagarinājis darbalaiku visās klientu apkalpošanas nodaļās un gatavojas atgriezties pie daļējas dzīvās rindas, uz vienu laiku pierakstot vairākus klientus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt