Dienas ziņas

Vasaras gaidās jāpārbauda dzimumzīmes

Dienas ziņas

Pagarina valsts palīdzības sniegšanu Ukrainas bēgļiem

Latvijā dzimušais Ukrainas bērniņš dosies uz vecāku dzimteni

Ukrainiete Alla bažās par iztikšanu Latvijā ar abiem bērniem atgriezīsies dzimtenē

Kara bēgļu vidū lielākoties ir mātes ar bērniem, kurām nav iespēju iekārtoties darbā, jo atbraukušas vienas. Līdzekļu trūkuma dēļ sievietes izvēlas atgriezties kara plosītajā dzimtenē. Latvijā dzimušā mēnesi vecā Dāvida mammai ir raizes par turpmāko iztikšanu mūsu valstī. Viņa nolēmusi riskēt un drīzumā dosies atpakaļ uz Ukrainu.

Mazais Dāvids bija viens no pirmajiem ukraiņu kara bēgļu bērniem, kurš piedzima Latvijā. Viņa mamma Alla astotajā grūtniecības mēnesī šķērsoja Ukrainas–Polijas robežu kājām, līdz nonāca Latvijā. Allai, tāpat, kā daudziem Ukrainas bēgļiem, beidzoties valsts atbalstam, būs jāmeklē vieta, kur dzīvot, audzinot mazo Dāvidu un skolnieci Sofiju.

"Es ar prieku strādātu, es esmu angļu valodas skolotāja, bet kā lai es strādāju, ja man ir tik mazs bērniņš?" jautāja Alla.

Līdz šim bēgļu izmitināšana tika atstāta pašvaldību ziņā, bet, beidzoties valsts beznosacījuma atbalstam, lielai daļai ukraiņu nebūs iespējams norēķināties par dzīvokli, samaksājot reālo tirgus cenu. Alla ar mazo Dāvidu ir vieni no tiem, kuri krāmē ceļa somas. Viņi nolēmuši doties atpakaļ uz Ukrainu.

"Mēs nezinām, kas būs tālāk, cerējām, ka situācija Ukrainā uzlabosies, bet kļūst tikai sliktāk. (..) Vai es baidos atgriezties? Jā, baidos. Bet izejas nav.

Man ir dzīvoklis, lai arī neliels, bet mans. Kamēr situācija pilsētā ir ļoti sarežģīta, brauksim ar bērniem pie mammas uz laukiem," sacīja Alla.

Irina ir Ukrainas kara bēgļu koordinatore Ventspilī. Zinot, ka tuvojas brīdis, kad valsts vairs nesegs tēriņus Ukrainas bēgļiem, viņa nosūtījusi vēstuli Saeimai, Ministru prezidentam un atbildīgajām ministrijām ar lūgumu sakārtot bēgļu atbalsta jautājumu.

"Mēs esam atbraukušas uz svešu pilsētu, mums nav nekādas bāzes. Mums nav nekā, tikai mūsu bērni! Alga mums ir apmēram no 300–500 eiro, kad saņēmām; ja paskatāmies, ka tirgū īres dzīvokļi ir 300–350–500 eiro plus komunālie maksājumi, tad kā mums dzīvot?" vaicāja kara bēgļu koordinatore Irina Hubarčuka Ventspilī.

Bēgļu koordinatore norādīja, ka karš Ukrainā nebeigsies tuvāko mēnešu laikā, tas ir jāapzinās gan likumdevējiem, gan nevalstiskām organizācijām, kas iesaistījušās bēgļu integrācijā Latvijā.

Valsts atbalstam šajā situācijā būtu jāturpinās līdz brīdim, kamēr Ukrainas pilsonis pats spēj nodrošināt sev atbilstīgus sadzīves apstākļus.

Uz to pašu norādīja arī Sabiedrības integrācijas fondā (SIF).

"Daļa no šiem cilvēkiem paliks Latvijas sabiedrībā kaut vai tā iemesla pēc, ka viņiem nav kur atgriezties, jo mēs zinām, ka ir pilsētas Ukrainā, kas ir nolīdzinātas līdz pat pamatiem!" norādīja Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti aptuveni 30 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, tomēr nav precīzu ziņu, cik līdz šim ir izbraukuši no Latvijas Ukrainas virzienā, cik migrē starp Eiropas Savienības valstīm un cik starp Latvijas pašvaldībām,  meklējot dzīvesvietu un darbu. Tikmēr mazais Dāvids ar māsu un mammu Ukrainā plāno ierasties jau nākamnedēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt