Mālpils vidusskolā Siguldas novadā šobrīd mācās 57 Ukrainas bērni, kuri pēc Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā nonākuši Latvijā. Ukrainas bērniem daudzus priekšmetus krievu valodā pasniedz latviešu skolotāji, taču šobrīd viņiem palīdz arī vairāki ukraiņi.
"Šobrīd es strādāju skolā. Strādāju ar bērniem un varu teikt, ka tā man ir laba pieredze. Es esmu jauna, būšu strādājusi gan ar pieaugušajiem, gan bērniem – manuprāt, ir labi iegūt šādu pieredzi. Esmu šeit apmēram divus mēnešus un plānoju palikt šeit. Tikai nezinu, cik ilgi," saka Tatjana.
Tatjana nāk no Krivijrihas – tās pašas pilsētas, no kuras nāk Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ar to viņa lepojas. Lai arī darbs šeit Tatjanai patīk, viņa gaida brīdi, kad varēs atgriezties Ukrainā pie savas ģimenes. Tatjana kopā ar citām Ukrainas skolotājām dzīvo turpat Mālpilī. Kopā skolā ir četras skolotāja palīdzes no Ukrainas. Arī angļu valodas skolotāja Mālpils vidusskolā Ņina Pavļiva ir ukrainiete, bet uz Latviju atbraukusi jau pirms trīs gadiem.
"Šobrīd palīdzu skolai ar ukraiņu skolēniem, mācu angļu valodu. Palīdzu viņiem arī pierast un pieņemt savas jaunās mājas. Esmu ļoti priecīga, ka Mālpils sabiedrība, šī skola un dažādas organizācijas Latvijā ir bijušas tik atvērtas un labi uzņēmušas šos mazos bērnus un viņu mammas. Esmu priecīga būt daļa no tā," norāda Ņina.
Ņina stāsta, ka viņai kā skolotājai lielu grūtību nav. Bet vislielākais satraukums sākumā bijis par to, kā ukraiņu bērni sadzīvos ar latviešu bērniem un iejutīsies jaunajā vidē. Rezultāts esot labs.
Nekādu etnisku strīdu nav, to apstiprina arī skolas direktore Jeļena Caune. Viņa ukraiņu skolotājus raksturo kā ļoti centīgus un stāsta, ka ir situācijas, kad šie skolotāji strādā arī ar latviešu bērniem.
"Piemēram, angļu valodas skolotāja pie sevis pulciņā ņem tos bērnus, kam varbūt angļu valoda iet mazliet švakāk. Un, ņemot vērā, ka tas līmenis ir mazliet zemāks tiem bērniem, ar ko viņa [ikdienā] strādā, tad tas darbs tiek diferencēts, un arī kāds no mūsu vietējiem skolēniem tiek tajā grupiņā pastrādāt. Tā kā tā – miksējam," saka Caune.
Siguldas novads ir viens no pirmrindniekiem ukraiņu integrēšanā izglītības sistēmā. Visā novadā izglītības darbā iesaistīti 11 ukraiņi, kas ir ceturtā daļa no kopējā skaita Latvijā.
Un tieši Mālpilī ir visvairāk gan ukraiņu skolēnu, gan pedagogu. Kopumā Siguldas kapacitāte skolēnu ziņā ir tuvu maksimumam, tāpēc ukraiņu pedagogi nāk tieši laikā, stāsta domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa.
"Pirmkārt, tas ir pienesums tur, kur ir šis lielais ukraiņu bērnu īpatsvars, – tur ir ļoti svarīgi, ka par pedagoga palīgiem strādā ukraiņu skolotāji. Mums ir sanākusi interesanta situācija – mēs trīs no pirmsskolas pedagoga palīgiem esam paņēmuši savos dārziņos, kur trūkst auklītes. Mums ir trīs pilsētas, kur nav ukraiņu bērnu, bet ir latviešu bērni, bet ir vajadzīgas auklītes. Tā ka mēs, pateicoties viņiem, esam aizlāpījuši savu auklīšu trūkumu mazliet," atzīst Sausiņa.
Šos pedagogus pašvaldība uzrunājusi pati. Lai šādi uzrunāt cilvēkus būtu vienkāršāk, novadam ir datubāze ar informāciju par atbraukušajiem ukraiņiem un viņu profesiju. Kopumā Latvijas skolās šobrīd strādā 41 Ukrainas civiliedzīvotājs – vai nu kā ukraiņu valodas skolotājs vai pedagoga palīgs. Lai varētu skolā strādāt, ir jābūt iepriekšējai pieredzei vai izglītībai šajā jomā, stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas vecākā eksperte Olita Arkle.
"Ja pedagogs ir strādājis par ukraiņu valodas skolotāju, tad ir tiesības mācīt ukraiņu valodu. Ja kādu citu priekšmetu – tad strādāt par pedagoga palīgu. Bet, ja vēlas mācīt angļu valodu Latvijas bērniem, tad gan ir vajadzīgs pedagoga profesijas apliecinājums," saka Arkle.
Kopumā Latvijas skolās šobrīd mācās 3800 Ukrainas bērni. Arkle skaidro, ka skolās ļoti noderētu vēl papildspēki, īpaši darbā ar ukraiņu bērniem.
