Ukrainas prezidents no Baltijas valstīm pirmo apmeklē Latviju

16.oktobrī oficiālā vizītē Latvijā ierodas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kopā ar kundzi Olenu Zelensku. Vizīte Latvijā ir Zelenskim pirmā Baltijas valstīs kopš stāšanās prezidenta amatā. Zelenskis tiksies ar augstākajām amatpersonām un ukraiņu kopienu, apmeklēs Okupācijas muzeju, atklās piemiņas plāksni, godinot pirmās Ukrainas Tautas Republikas diplomātiskās misijas Rīgā izveidi 1920. gadā, un piedalīsies citos pasākumos. 

ĪSUMĀ:

  • Ukrainas prezidents Zelenskis no Baltijas valstīm pirmo apmeklē Latviju.
  • Ar humora šovien iepriekš Zelenskis Latvijā uzstājies vairākas reizes.
  • Pirmais posms Latvijas un Ukrainas attiecībās sācies pirms 100 gadiem.
  • Starp Latviju un Ukrainu nepastāv domstarpības vēstures jautājumos.
  • Pēc Maidana revolūcijas ciešākas saites veidojušās daudzās jomās.
  • Latvija sniedz Ukrainai morālu atbalstu un humāno palīdzību.
  • Ukrainas nestabilā biznesa vide un tiesiskuma trūkums neveicina investīciju ieplūdi.
  • Ukraina varētu atprasīt 29 miljonus eiro, ko Latvijas tiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtu naudu un konfiscējusi.

Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Latvija nav sveša. Pirms ievēlēšanas par prezidentu savā iepriekšējā arodā kā populārs aktieris un komiķis viņš ar savu komiķu komandu ''Kvartal95'' aizvadītājos gados vairākkārt pabijis Latvijā, ar humora šovu uzstājoties arī Jūrmalas koncertzālē.

Arī Latvijas un Ukrainas starpvalstu attiecībām ir diezgan ilga vēsture.

Ukrainas prezidents no Baltijas valstīm pirmo apmeklē LatvijuGints Amoliņš
    „Pirmais posms Latvijas un Ukrainas attiecībās ir nosacītais pirmais valstiskums pirms 100 gadiem, kad jau pastāvēja zināmas attiecības starp Latviju un Ukrainas Tautas republiku. Arī

    Zelenska vizītes laikā tiks atklāta memoriālā plāksne pie ēkas, kur atradās Ukrainas diplomātiskā pārstāvniecība. Bet toreiz Ukrainai valstiskumu nosargāt neizdevās,

    mēs bijām nedaudz veiksmīgāki. Starpvalstu līmenī attiecības atjaunojām 1991. gadā, un tās vienmēr ir bijušas ļoti labas. Un viens no iemesliem ir, ka mums nav nekādu atklātu vēstures jautājumu. Piemēram, tas, kas ir mūsu attiecībās ar Krieviju - joprojām acīmredzamās dažādas vēstures interpretācijas,” norāda Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns.

    Vērtējumam, ka labu attiecību pamatā ir arī vēsturisku problēmjautājumu trūkums, piekrīt Ukrainas politisko procesu analītiķis Jevhens Mahda:

    „Uz Latvijas un Ukrainas attiecībām nemet ēnu tādas problēmas kā valodas jautājumi vai strīdīgas teritorijas, kas Ukrainai pastāv attiecībās ar citiem kaimiņiem, tādēļ domāju, ka nekādus pārsteigumus no vizītes Rīgā nesagaidīsim.”


    Pēdējos gandrīz 30 gados abu valstu attiecības bijušas te vairāk, te mazāk aktīvas, taču pēc 2014. gada Maidana revolūcijas, kad Ukrainā pie varas nonāca proeiropeiski spēki, var teikt, ka tās pacēlušās jaunā līmenī. Ukraina ar Eiropas Savienību noslēgusi asociācijas līgumu, kas nozīmē ciešākas ekonomiskās saites, brīvāku tirdzniecību un standartu piemērošanu. Tagad

    Eiropas Savienība kļuvusi par Ukrainas lielāko tirdzniecības partneri. Apjomi pieaug arī divpusējā tirdzniecībā ar Latviju. Tāpat palielinās tūristu skaits no Ukrainas pēc bezvīzu režīma ieviešanas ar bloku.

    Pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu un turpinoties karam Donbasā, neizpaliek arī starptautiskās dienaskārtības jautājumi, saka Poikāns:

    „Viss, kas attiecas uz mūsu sadarbību starptautiskajā arēnā, ir Latvijas atbalsts teritoriālajai integritātei. Un ne tikai vārdos. Es te pieminētu to pašu Donbasu – tas, ko mūsu bruņotie spēki ar mūsu bruņoto spēku virskapelānu dara, pa šiem gadiem savāktās un ukraiņu partneriem nodotās 300 tonnas dažāda veida humānās palīdzības. Mums ir ļoti augsts savstarpējās izpratnes līmenis.”

    Latvija pauž gatavību sniegt atbalstu Ukrainai gan divpusēji, gan daudzpusēji Eiropas Savienības līmenī.

    „Nav arī valodas un mentālās barjeras. Tas ukraiņiem Latviju padara par tādu diezgan pateicīgu partneri, kur mēs viens otru saprotam ne tikai no vārdiem, bet jau no skata saprotam, kas kam ir nepieciešams,” norāda Poikāns.

    Līdzīgs novērojums arī ukraiņu politologam Mahdam, kurš uzskata, ka Latvijas un Ukrainas attiecības ir „pietiekami dinamiskas un pozitīvas”:

    „Mani latviešu draugi bieži saka, ka Latvija ir līdzīga Ukrainai, tikai Ukraina ir nedaudz lielāka. Un tās problēmas, ko Latvijai izdevies atrisināt sekmīgāk, Ukraina patlaban joprojām turpina risināt. Atgādināšu, ka pagājušajā nedēļā Kijevā bija Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, un viņš Ukrainas galvaspilsētā oficiāli atklāja Latvijas skvēru, kas ir simbolisks žests.”

    Vienlaikus Poikāns nesagaida kādas izmaiņas starpvalstu attiecībās līdz ar Zelenska kļūšanu par Ukrainas prezidentu.


    „Katrs prezidents vienmēr ir savādāks. Nedomāju, ka būs kādas kardinālas izmaiņas starpvalstu attiecībās. Tas, ka Zelenskis apmeklē Latviju – tas ir pirmais Baltijas un Ziemeļvalstu apmeklējums. Ja paraugāmies uz vizīšu ģeogrāfiju, Latvija ir pietiekoši augstu vizīšu kalendārā, un tas liecina gan par Ukrainas, gan Zelenska ieinteresētību attiecību attīstībā. Ļoti labas attiecības bija arī iepriekšējiem prezidentiem, un arī tajā laikā bija aktīva vizīšu apmaiņa, aktīvs politiskais un ekonomiskais dialogs,” klāsta Poikāns.

    Mahda tikmēr izceļ gan kopīgo, gan atšķirīgo starp Zelenski un Latvijas prezidentu Egilu Levitu, gan piebilstot, ka Levits ''ir bijis vairāk iesaistīts politiskajos procesos nekā Zelenskis ievēlēšanas brīdī.”

    Tomēr starp Latviju un Ukrainu arī ne viss ir tik gludi. Poikāns norāda, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem Ukrainai ir tiesu sistēmas reforma, un tas ir tiešā veidā saistīts ar Latvijas ekonomisko interešu aizstāvību:

    „Ukrainas valdība ļoti labi saprot, ka valsts nākotne lielā mērā ir atkarīga no spējām piesaistīt ārvalstu investīcijas. Bet ārvalstu investīcijas nenāks, tai skaitā no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ja biznesa vide būs nestabila. Ja jebkuras valsts uzņēmējs, tai skaitā Latvijas, jutīs, ka ir kaut kādi riski, ka viņu īpašums var tikt atņemts, tas neliecina neko pozitīvu par valsts tēlu.

    Tas, ko redzam attiecībās ar Ukrainu, ir virkne gadījumu, kur ir iesaistītas mūsu biznesa intereses, un mēs vēlamies šo lietu atrisināšanu. Un svarīgi ir tas, ka Zelenska valdība [..] izprot mūsu bažas. [..] Tas ir viens no jautājumiem, ko esam gatavi atklāti paust Ukrainas partneriem, vienlaikus piedāvājot, ja nepieciešams savu palīdzību tieslietu sistēmas reformā.”

    No otras puses, arī Ukrainas ģenerālprokuratūra vakar paziņoja, ka varētu pieprasīt Latvijai atdot ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām saistītus 29 miljonus eiro, kurus Latvijas tiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi. Jautājums par noziedzīgas izcelsmes aktīvu atdošanu Ukrainai tiks risināts starpvaldību līmenī.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti