Ukrainas kara bēgļu faktiskais skaits Latvijā – nezināms; trūkst arī datu apmaiņas Eiropas līmenī

Latvijā reģistrēti vairāk nekā 24,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, no kuriem 13 tūkstoši Rīgā. Tomēr nav zināms faktiskais Ukrainas civiliedzīvotāju skaits Latvijā, jo ne visi ir vērsušies pašvaldībās pēc palīdzības, kā arī netiek vākta informācija par ukraiņiem, kas pamet Latviju. Tas nozīmē, ka kara bēgļi var saņemt gan Latvijas sniegto palīdzību, gan to pašu lūgt kādā citā valstī.

Ukrainas kara bēgļu faktiskais skaits Latvijā – nezināms
00:00 / 05:25
Lejuplādēt

No kara sākuma Ukrainā līdz vakardienai Latvijā reģistrēti 24 746 Ukrainas civiliedzīvotāji, liecina Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija. Ar Civilās aizsardzības komisiju starpniecību izmitinātas 9313 personas. Savukārt divreiz vairāk – 18 712 ukraiņiem – izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.

Par to, vai šie statistikas dati atbilst faktiskajai Ukrainas kara bēgļu situācijai valstī, pārliecināties nevar. Zināms, ka daļa ukraiņu Latviju jau ir pametuši, tostarp atgriezušies dzimtenē. Valsts gan šādus datus neapkopo.

"Pēc neformālas informācijas apmaiņas, mēs redzam, ka ir gadījumi, ka cilvēki piesakās atbalstam vairākās valstīs. Tas nozīmē, ka viņi saņem šo pagaidu aizsardzības statusu, bet faktiski dodas uz citu valsti un dara to pašu. Eiropas Savienībā šobrīd nav centralizēta risinājuma, kā novērst šāda veida cilvēku ceļošanu un pabalstu saņemšanu," atzina Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Viņš gan zināja teikt, ka Eiropas Komisija rosinās priekšlikumu, kā valstīm savā starpā apmainīties ar datiem.

Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma uz Latviju mazinās. Ukraiņi par savu galamērķi izvēlas Centrāleiropu un valstis, kas ir tuvu Ukrainai, lai, ģeopolitiskajai situācijai uzlabojoties, ātrāk varētu atgriezties dzimtenē.

"Mēs, paužot savu gatavību un atbalstu arī Moldovai, būtu gatavi uzņemt lielāku cilvēku skaitu nekā šobrīd tas ir darīts, bet cilvēki vienkārši nepiekrīt. Viņi ir palikuši pie saviem radiem, draugiem – gaida brīdi, kad būs iespēja atgriezties," sacīja Trofimovs.

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi plānus plašākai Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanai Latvijā, ja šāda nepieciešamība rastos. 35 līdz 40 tūkstoši ukraiņu – tik kara bēgļu Latvija ir gatava uzņemt. Par to gan jāvienojas vēl valdībai, kas šonedēļ plānoja skatīt Iekšlietu ministrijas sagatavoto plānu, taču tas nenotika, jo dažām ministrijām bijuši iebildumi. Šonedēļ notiks plāna saskaņošanas sanāksme, un tad projektu atkārtoti iesniegs valdībā.

Rīga

"Rīgā mums ir aptuveni 13 tūkstoši reģistrētu Ukrainas civiliedzīvotāju, kas ir nonākuši saskarē ar pašvaldību, lai vai kāds atbalsts viņiem būtu nepieciešams. Bet, cik reāli Rīgā ir Ukrainas civiliedzīvotāju, – es domāju, ka krietni vairāk. Tikai daļai no viņiem nav bijis nepieciešams atbalsts no pašvaldības. Pagaidām. Ja šobrīd viņiem nevajag palīdzību, varbūt kādā brīdī viņiem tā būs vajadzīga," sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Konservatīvie").

Viņa arī atzina, ka pārliecināties par Ukrainas bēgļu faktisko skaitu Latvijā nevar. Un varbūtība, ka Latvijā jau ieradušies 35 tūkstoši cilvēku no Ukrainas, esot ļoti liela, uzskata Ozola.

Ar pašvaldības atbalstu Rīgā ir izmitināti aptuveni 2200 Ukrainas civiliedzīvotāju. Lielākā daļa kara bēgļu mitinās pie radiem, paziņām, brīvprātīgajiem. Šobrīd tūristu mītnēs ir aptuveni simts brīvu vietu bēgļiem. Viesnīcās pašvaldībai ir diezgan dārgi izmitināt ukraiņus, tāpēc Rīga plāno uzrunāt augstskolas par izguldīšanas iespējām dienesta viesnīcās.

Tieši pajumte un skološana ir vieni no būtiskākajiem izaicinājumiem galvaspilsētai. "Nezinot precīzus datus, cik cilvēku ir ieradušies Latvijā, un nezinot plūsmas intensitātes, jo mums uz [iekšējās] robežas neviens neko nekontrolē... Ja šādu operatīvu informāciju mēs saņemtu, mēs varētu daudz vieglāk plānot pašvaldības darbu," sacīja Ozola.

Rīga neapkopo informāciju par ukraiņiem, kas pamet pašvaldību vai atstāj valsti.

Jūrmala un Liepāja

Līdzīgi ir arī citās pašvaldībās, kur pastāstīja, ka cilvēku ir daudz, tāpēc nespēj savākt datus par faktisko ukraiņu skaitu.

Jūrmalas pašvaldībā pašlaik ir reģistrēti 1025 Ukrainas kara bēgļu, un pašvaldība 125 personām nodrošina izmitināšanu. "Šobrīd ir tā, ka pašvaldības kapacitāte jau ir pārsniegta. Pēc šī brīža noteiktā proporcionalitātes principa Jūrmalai būtu bijis jāuzņem 567 bēgļus, bet mēs esam uzņēmuši jau vairāk nekā tūkstoti. Mums ir diezgan daudz bērnu izglītības iestādēs. Bērnudārzos vietu vairs nav," pastāstīja Jūrmalas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite. Pašvaldības skolās mācās 142 bērni.

Tikmēr Dienvidkurzemes novadā ir reģistrēti vairāk nekā 1100 Ukrainas kara bēgļu. Pēc Liepājas Izglītības pārvaldes apkopotajiem datiem, kopumā Liepājas izglītības iestādēs šobrīd mācās 69 Ukrainas bērni, bērnudārzos – 45 bērni.

Izglītības un zinātnes ministrija aplēsusi, ka izglītības sistēma spēj uzņemt aptuveni 23 tūkstošiem bērnu, informēja Iekšlietu ministrijā. Tāpēc, rēķinoties ar to, Latvija varētu uzņemt aptuveni 40 tūkstošus Ukrainas civiliedzīvotāju.

Jāsāk domāt par turpmāko palīdzību

Divu mēnešu laikā Latvija ir pierādījusi, ka spēj uzņemt vairākus tūkstošus Ukrainas civiliedzīvotāju un viņiem sniegt nepieciešamo atbalstu, sarunā ar Latvijas Radio vērtēja organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone.

Viņa norādīja, ka šobrīd ir svarīgi domāt par to, kādu palīdzību valsts būs gatava sniegt ukraiņiem pēc trīs mēnešu uzturēšanās.

"Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Par to skaidrības nav.

Viņa teica: "Protams, ka ir atsevišķi izaicinājumi vai atsevišķi individuāli gadījumi, kur varbūt viss nav bijis tik veiksmīgi kā gribētos. Bet kopumā, es domāju, ka mēs esam ļoti daudz izdarījuši. Tas būtiskākais izaicinājums ir nevis tā pirmā uzņemšanas fāze – pirmās 90 dienas, kad Ukrainas civiliedzīvotāji ierodas šeit, kurā mēs esam, bet tas, kas notiks pēc šiem trim mēnešiem. Tam ir jāsāk ļoti strauji gatavoties, jo dažiem cilvēkiem drīz jau būs palicis vien mēnesis."

Latvijas Radio: Iekšlietu ministrija strādā pie Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanas plāna turpmākajam laikam. Kā jūs uz šiem plāniem raugāties?

Jākobsone: Saskaņā ar šo plānu sākotnējo versiju viena no lietām, kur mēs redzam izaicinājumus, – ir paredzēts, ka ēdināšanas pakalpojums tiks sniegts tikai 30 dienas, nevis 90 dienas, kā tas bijis līdz šim. Mēs aicinātu pārliecināties, vai tiešām 31. dienā cilvēkam būs pieejama sociālā palīdzība, lai varētu sevi nodrošināt ar visu nepieciešamo.

Daudzas no šīm cilvēku grupām, kas pie mums ierodas, ir tādas, kuras nevarēs piedalīties darba tirgū.

Kā mēs zinām, pie mums ierodas pieaugušie ar vairākiem bērniem, arī ar maziem bērniem. Jāņem vērā, ka viņi uzreiz nevarēs atgriezties darba tirgū. Pie mums ierodas seniori, kuri, iespējams, vispār neatgriezīsies darba tirgū, tāpat arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. Tad ir jādomā, kas pēc tām 90 dienām notiks ar tiem cilvēkiem, kuri dzīvo pašvaldības ierādītajos mitekļos.

Iekšlietu ministrija paredz, ka Latvija varētu uzņemt ap 40 000 ukraiņu. Kā jums šķiet, cik daudz cilvēkus mēs varam uzņemt?

Es noteikti izvairītos vispār runāt par kaut kādiem griestiem, jo, manuprāt, mēs esam parādījuši, ka mēs varam. Es domāju, ka mums iespējas ir, jo mēs redzam, ka daudz mazākas valstis ar daudz mazākiem resursiem par mums var uzņemt daudz vairāk cilvēku. Neskatoties uz to, kā attīstīsies situācija Ukrainā tuvākajā laikā, skaidrs, ka daudzi cilvēki paliks šeit ilgāk.

Tā ir vēl viena lieta, par ko mums ir ļoti jādomā – kā mēs savus spēkus un resursus izlīdzinām visās jomās, tajā skaitā nevalstiskajā sektorā.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt