Tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri līdz 90. kara dienai (24. maijam ieskaitot) ir pieteikušies primāri sniedzamajam atbalstam izmitināšanai un/vai pārtikai Latvijā, to saņem vai tas drīzumā beigsies, to varēs saņemt vēl 30 dienas. Tātad kopumā atbalsts paredzēts ne vairāk par 120 dienām.

Primārā atbalsta periods līdz šim bija noteikts 90 dienas kopš Ukrainas civiliedzīvotāja atbalsta saņemšanas uzsākšanas.

Savukārt Ukrainas civiliedzīvotāji, kas šim atbalstam pieteiksies no šā gada 25. maija, atbalstu izmitināšanai varēs saņemt līdz 90 dienām un pārtikai – līdz 30 dienām. 

Pēc valdības lūguma Saeima izmaiņas attiecinājusi uz atbalstu ar termiņu jau no 24. maija, lai nerastos pārrāvumi finansējuma piešķiršanā.

Atbalsta pagarināšanai nepieciešams papildu finansējums līdz 8,475 miljoniem eiro, tostarp līdz 5,085 miljoniem eiro izmitināšanai un līdz 3,39 miljoniem eiro ēdināšanai. Finansējumu plānots piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, norādīts likumprojekta anotācijā.

Tāpat ar grozījumiem atļauj par brīvprātīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu atlīdzību saņemt arī juridiskām personām, lai palīdzētu segt saistītās izmaksas. Tātad arī juridiska persona, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitina vienu vai vairākus Ukrainas civiliedzīvotājus, ir tiesīga saņemt atlīdzību ar izmitināšanu saistītu papildu izmaksu kompensēšanai.

KONTEKSTS:

Krievijas sāktais karš ir piespiedis bēgļu gaitās doties miljoniem Ukrainas iedzīvotāju, tai skaitā ukraiņu bērnus. Visvairāk bēgļu uzņem Ukrainas kaimiņvalsts Polija.

Arī Latvija uzņem kara bēgļus, un saskaņā ar valdības apstiprināto plānu Latvijā paredzēts nodrošināt atbalstu kopumā līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Plāna īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro. Latvija arī apņēmusies atrast mācību iestādes kara bēgļu bērniem, lai viņi neiekavē mācību procesu.

Tomēr vairākām Latvijas pašvaldībām ir bažas par Ukrainas bēgļu izmitināšanu pēc valsts atbalsta beigām.