Likumprojekta anotācijā noteikts, ka patlaban Latvijā ne visas stacionārās ārstniecības iestādēs tiek sniegti grūtniecības pārtraukšanas pakalpojumi, līdz to pakalpojuma savlaicīga saņemšana var būt apgrūtināta. Turklāt Seksuālās un reproduktīvās veselības likums paredz, ka grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās, kā arī gadījumā, ja grūtniecība ir iestājusies izvarošanas rezultātā, ir veicama līdz grūtniecības 12. nedēļai. Taču līdz pakalpojuma saņemšanai sievietei ir jāsaņem ginekologa, dzemdību speciālista konsultācija, uz kuru nereti veidojas garas gaidīšanas rindas, kas var apgrūtināt pakalpojuma savlaicīgas saņemšanas iespējas.
Attiecīgi, lai vienkāršotu un paātrinātu pieejamību grūtniecības pārtraukšanas pakalpojuma saņemšanai kara laikā seksuālā vardarbībā cietušajām Ukrainas civiliedzīvotājām, paredzēts, ka
grūtniecību varēs pārtraukt ne tikai ārstniecības iestādes stacionārā nodaļā, bet arī dienas stacionārā.
Plānots, ka vienuviet tiks nodrošināta gan ginekoloģiska konsultācija, gan grūtniecības pārtraukšanas manipulācija, kā arī
uz Ukrainas civiliedzīvotājiem netiks attiecināta norma, kas paredz, ka grūtniecības pārtraukšanu drīkst veikt ne agrāk kā 72 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas.
Tāpat plānots, ka lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu konsultācijas laikā pieņems tas ginekologs, dzemdību speciālists, kurš veiks grūtniecības pārtraukšanu, pirms tam sniedzot grūtniecei konsultāciju, tādējādi grūtniecei nebūs jāuzrāda Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā noteiktā tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa, kā arī ārstu konsilija apstiprinājums.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!"): "Es gribētu teikt, ka sievietes, kuras tikušas izvarotas, ir cietušas no kara nozieguma. Tas ir šausmīgs noziegums, kuru, es domāju, arī Katoļu baznīca noteikti nosoda. Es gan kā vīrietis, gan kā politiķis uzskatu – tas ir tikai un vienīgi sievietes lēmums izlemt kā rīkoties ar savu ķermeni, it īpaši ja tas, kas noticis, noticis kara nozieguma rezultātā. Mums gan kā laicīgai varai, gan kā vīriešiem būtu jāuzmanās paust kādus viedokļus, kā sievietei šādā situācijā jāizturas."
Latvijas valsts apmaksātam abortam varēs pieteikties arī tās Ukrainas bēgles, kas apmetušās nevis Latvijā, bet kādā citā valstī, kur šādu pakalpojumu nevar saņemt, piemēram, Polijā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
