Trīs Terehovas robežkontroles punktā uzrunātās sievietes no Ukrainas atklāj, ka, glābdamās no nemitīgajām apšaudēm, trīs mēnešus pavadīja daudzdzīvokļu mājas pagrabā.
„Mēs no Izjumas pilsētas. Mēs pagrabā nosēdējām trīs mēnešus. Katru dienu apglabājām kādu no kaimiņiem. Mums gandrīz nebija ēdiena. Izjumā nav ne gāzes, ne elektrības, ne ūdens, ne interneta, ne sakaru. Mēs esam laimīgas, ka esam dzīvas. Tas ir pats galvenais. Katru dienu kādu apglabājām – insults, infarkts, šķembu ievainojumi. Mēs esam visu redzējušas,” stāsta viena no bēglēm.
Kad Krievijas armija izveda iedzīvotājus uz Krieviju, uz turieni tika aizvesta arī neredzīgā vecmāmiņa. Mātei ar meitu tomēr izdevās viņu atrast, un tagad visas kopā dodas uz Eiropu.
„Mums vispār nebija naudas. Paziņas mūs izveda no pilsētas līdz Krievijas robežai. Tad mēs nokļuvām līdz Maskavas apgabalam un tagad jau uz šejieni.”
Terehovas robežkontroles punktā uzrunātās ukraiņu bēgles ar robežsardzes atbalstu tiks nogādātas uz Rīgu. Tur atkal meklēs palīdzību, lai neredzīgo vecmammu aizvestu pie attāliem radiem Čehijā, bet pašas plāno doties uz Vāciju.
Pašlaik palīdzēt Ukrainas bēgļiem nokļūt uz Rīgu vai Eiropas Savienības valstīm pieteikušies daudzi brīvprātīgie. Viens no viņiem ir rēzeknietis Ivars, kurš jau divu mēnešu garumā ar savu transportu no pierobežas ved bēgļus gan uz Rīgu, gan Poliju. Tagad Ivars uzsver, ka situācija ar bēgļu transportēšanu ir daudzmaz sakārtojusies.
„Pirms kādas nedēļas tas bija ļoti akūts jautājums, jo cilvēki bieži vien Latvijas kontrolpunktos vienkārši palika uz ielas. Bez informācijas, pie kā vērsties, ko darīt. Šobrīd arī robežsargi un pašvaldības aktīvi iesaistījušies palīdzēšanā. Bēgļi tiek nogādāti Zilupē, Ludzā. Arī Alūksnē centrs strādā diezgan aktīvi. Brīvprātīgo šoferu mums Terehovā šobrīd nav, jo pēc tā nav vajadzības,” stāsta Ivars.
Taču karš Ukrainā turpinās, un Ivars neprognozē, kā situācija uz robežas var mainīties. Tāpēc no tiem daudzajiem atbalstītājiem tiek veidots brīvprātīgo šoferu reģistrs.
„Līdz šim bija iesaistītas ap 60–70 mašīnu Austrumlatvijā un vismaz 200 mašīnas centrālajā Latvijas daļā,” atklāj Ivars.
Bēgļu izmitināšanā un arī transportēšanā iesaistās arī Ludzas novada pašvaldība. Kā atklāj atbildīgais ukraiņu bēgļu jautājumā Jānis Romancāns, pašlaik bēgļiem tiek piedāvāta iespēja ar pašvaldības vai robežsardzes transportu nokļūt izmitināšanas vietās Ludzā, Zilupē un arī Rēzeknē un no turienes ar sabiedrisko transportu doties tālāk.
„Sabiedriskais transports ukraiņiem ir bez maksas. Mēs palīdzam viņiem arī veidot maršrutu tālākam ceļojumam. Pārsvarā tie ir starppilsētu autobusi, vai arī vilciens Zilupe–Rīga. Tas ir ļoti izdevīgs – ja trijos naktī viņi izbrauc no Zilupes, tad pusē astoņos no rīta jau ir Rīgā. Viņiem ir visa darba diena, lai risinātus turpmākos jautājumus vai meklētu palīdzību, vai pirktu biļetes un tālāk ceļotu uz mītnes zemi,” skaidro Romancāns.
Bēgļu transportēšanas jautājumu risināšanā aktīvi iesaistījusies biedrība „Young Folk”. Kā uzsver biedrības vadītājs Aleksandrs Morozovs, viņi Rīgā sagaida ukraiņu bēgļus gan no Igaunijas, gan no Latvijas austrumu pierobežas un sniedz viņiem dažāda veida palīdzību un galvenais – informāciju.
„Mēs esam atvēruši brīvprātīgo centru Rīgas autoostā un tagad jau kādas sešas dienas strādājam no 8 rītā līdz pusnaktij. Jebkurš bēglis, kurš atbrauc vai ar brīvprātīgo, vai ar vilcienu, vai ar autobusu, var vērsties pie mums. Mēs palīdzēsim, ja viņam nav naudiņas, varam nodrošināt arī ēdienu. Palīdzēsim pasūtīt autobusa biļetes vai uz prāmi līdz Vācijai un atbalstīsim informatīvi,” norāda Morozovs.
Kopš 24. februāra Latvijas robežu no Krievijas un Baltkrievijas puses, lai ieceļotu Latvijā, ir šķērsojuši nepilni 57 tūkstoši Ukrainas valsts piederīgo. Taču ne visi ir kara bēgļi un lielākā daļa no tiem Latviju izmanto kā tranzītvalsti, lai atgrieztos Ukrainā vai ceļotu tālāk uz Eiropu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
