Panorāma

V. Zelenskis: Nepieciešams vienotas Eiropas atbalsts

Panorāma

Panorāma

Rundāles pilī – svinības

Ukrainas kara bēgļi kļūst par īpašiem viesiem Rundāles pils svinību ieskaņā

Ar Johana Ādama Hillera operas "Mīla uz laukiem" uzvedumu Rundāles pils parka Zaļajā teātrī sākās pils muzeja 50. jubilejas svinības. Uz muzeja jubileju tika aicināti īpaši viesi – bijušie pils darbinieki un Latvijā dzīvojošie Ukrainas kara bēgļi. Viņi atzina, ka pils, dārzs un operas mūzika vismaz vienu vakaru novērsa skumjas par atstātajām mājām un dzimteni.

Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse pastāstīja par operas izvēli: "Hillers ir nozīmīga personība Kurzemes hercogistes kontekstā, viņš bija hercoga Pētera kapelmeistars. Pēterim bija niķis, ka vajag tieši Hilleru."

Šis bija pirmais no pasākumiem Rundāles pils muzeja 50 gadu pasākumu virtenē. Jubilejas gadā plānota arī vēsturiskas uguņošanas rekonstrukcija.

24.maijs ir nozīmīgs datums arī pils vēsturē. "Pils stāv jau 286 gadus, un tieši šodien pirms 286 gadiem tika ielikts pirmais pamatakmens, lai uzbūvētu Rundāles pili," skaidroja Lūse.

1972. gadā Rundāles pils muzejs sāk darboties kā pastāvīga struktūra. Uz šo jubileju ielūgti bijušie un esošie darbinieki, kā arī Ukrainas kara bēgļi no visas Latvijas.

"Ļoti skaisti! Neticami! Super! Ekskursijās esam bijuši Odesas operā, Ļvivā. Bet tā uz teātriem ejam," sacīja ukrainiete Svetlana no Krivijrihas.

"Esmu sajūsmā! Iegāju pilī, un tā lielā zāle, gandrīz nogāzos. Tik skaisti! Un parks," priecājas ukrainiete Jūlija.

Bet ukrainiete Anna, kura ar meitām Sofiju un Anastasiju jau sen dzīvo Latvijā, šurp atsaukusi savas bērnības draudzenes. "Bērnībā sadraudzējāmies, tāpēc tagad apķeramies un atbalstām," pastāstīja Anna.

Aļonas pilsēta Borodjanka ir smagi cietusi kaujās. Bet par iespēju viesoties Rundāles pilī viņa priecājas: "Ļoti patika, ļoti skaisti. Skaista pils, daba un puķes."

Pilsrundālē un tās apkaimē izmitināti 105 ukraiņi. Bauskas novada Sociālā dienesta Rundāles struktūrvienības vadītāja Kristīne Brūvele pastāstīja, ka gandrīz visi arī strādā. "Paši Ukrainas iedzīvotāji ir apraduši. Iesākumā bija grūti un neziņa. Raudājām visi kopā, kad ienāca šī ģimene. Jau esam apraduši.... Tagad viņi visi aktīvi meklē darbu, lai nav no pabalstiem jādzīvo," pastāstīja Brūvele.

Arī Rundāles parka kopēju vidū ir vairāki ukraiņi.

KONTEKSTS:

Krievijas sāktais karš ir piespiedis bēgļu gaitās doties miljoniem Ukrainas iedzīvotāju, tai skaitā ukraiņu bērnus. Visvairāk bēgļu uzņem Ukrainas kaimiņvalsts Polija.

Arī Latvija uzņem kara bēgļus, un saskaņā ar valdības apstiprināto plānu Latvijā paredzēts nodrošināt atbalstu kopumā līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Plāna īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro. Latvija arī apņēmusies atrast mācību iestādes kara bēgļu bērniem, lai viņi neiekavē mācību procesu.

Tomēr vairākām Latvijas pašvaldībām ir bažas par Ukrainas bēgļu izmitināšanu pēc valsts atbalsta beigām. Tāpēc valdība virzīja lēmumu par atbalsta pagarināšanu par 30 dienām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt