Dienas ziņas

Ķekavā aizvadīta pirmā darba birža bēgļiem no Ukrainas

Dienas ziņas

Aicina neuzķerties uz krāpnieku piedāvājumiem

Ķekavā aizvadīta pirmā darba birža bēgļiem no Ukrainas

Ukrainas kara bēgļi Ķekavā tiekas ar darba devējiem un vienojas par iespēju strādāt

Ķekavā aizvadīta pirmā darba birža no Ukrainas atbraukušajiem iedzīvotājiem. 28 uz tikšanos atnākušie darba devēji vakanču skaita ziņā varēja nosegt visu pieprasījumu, un pasākuma laikā vairāki ukraiņi vienojās par iespēju strādāt.

Vēlme atrast darbu no kara šausmām aizbēgušajiem ukraiņiem bijusi jau kopš ierašanās brīža Latvijā. Arī Ķekavas Kultūras namā, kur tika organizēta pirmā darba birža Ukrainas bēgļiem, interesentu netrūka.

Kā palīdzēt Ukrainai un kara bēgļiem?

 

  • Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit.
  • Uzņēmumu un NVO tiešais atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā – reģistrēties šeit.
  • Kur var ziedot mantas cilvēkiem no Ukrainas. KARTE
  • Labdarības interneta veikals preču ziedojumiem Ukrainas tautai – šeit.
  • Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
  • Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.

Ukrainiete Lidija ReTV sacīja: "Tā kā nezinu vietējo valodu, tad strādāšu tur, kur kāds pieņems. Esmu ekonomiste plānotāja."

Pašvaldībā skaidroja, ka novadā reģistrēti ap 300 ukraiņu, un 28 darba devēji, kuru uzņēmumi vai filiāles atrodas Ķekavas novadā un vakanču skaita ziņā varētu nodrošināt ar darbu visus. Tomēr vēlmes un piedāvājums nereti atšķiras. Lielākoties uzņēmumiem vajadzīgi pavāri, virtuves strādnieki, konditori, apzaļumošanas tehniķi, kā arī rūpnīcu strādnieki.

Ukrainiete Valērija sacīja: "Es meklēju mājskolotājas darbu. Es labi zinu angļu valodu un varētu mācīt bērniem, kuri zina krievu valodu, bet te tāda nav. Varbūt arī varētu par konditoru. Pagaidām skatos.''

Bet Oļa norādīja: "Es strādāju par tirdzniecības menedžeri kādus sešus gadus. Ko es gribētu šeit darīt, vēl nezinu, pagaidām tikai skatos."

Vairums atnākušo vēlas iepazīties ar visiem piedāvājumiem, bet, ja ar kādu darba devēju saruna ievirzījusies vēlamā gultnē, notiek kontaktu un informācijas apmaiņa.

Labi zināmajam biteniekam Daugmales Jānim un viņa sievai keramiķei aizpildīt vakances izdevās uzreiz.

Ukrainiete Jekaterina, pēc profesijas grāmatvede, pauda: "Patīkami cilvēki, esam gatavas strādāt. Nav tālu no mūsu pašreizējās dzīves vietas."

Savukārt zemnieku saimniecības "Dorītes" īpašnieks Jānis Sulutaurs norādīja: "Man ir ļoti laba pieredze ar toreizējiem [ukraiņiem – red.], un arī tagad pārsvarā viņi ir vai nu radoši cilvēki vai veiksmīgi uzņēmēji, vai vienkārši forši cilvēki, un gribas jau palīdzēt šiem ļaudīm."

Lai mazinātu bažas, ka Ukrainas iedzīvotāju likumu nezināšanu Latvijā izmantos negodīgi uzņēmēji, darba biržā piedalījās arī Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Algu līmeni Ukrainā nevar salīdzināt ar Latviju.

Piemēram, skolotāja Ukrainā par likmi saņem teju vai astoņas reizes mazāk nekā Latvijā, bet arī izmaksas tur ir citas.

NVA Rīgas reģionālās filiāles vadītāja Ieva Hahele sacīja: "Interesē nosacījumi, kādi Latvijā tiek ievēroti. Kāda ir minimālā darba alga, kādi ir nodokļi, cik cilvēks saņems. Kāda ir profesijā vidējā darba alga, ar ko viņi var rēķināties."

Kā  ReTV norādīja NVA, satraukumam par to, ka atrast darbu atbilstoši vēlmēm nebūs iespējams, tomēr īsti neesot pamata. Uzturēšanās dokumenti ar tiesībām strādāt pašreiz izsniegti 9700 ukraiņiem, bet vakanču Latvijā ir vairāk nekā 31 000, no kurām vairāk nekā 7000 paredzētas tieši iebraucējiem no Ukrainas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt