Bauskas novada Rundāles pagastā mājvietu raduši ap simts bēgļu no kara plosītās Ukrainas. Uzrunātie teic, ka šeit jau ir iejutušies un cenšas iekļauties arī sabiedriskajā dzīvē. Arī Aļona no Krivijrihas ar dzīvi Saulainē ir apmierināta: "Man principā viss šeit patīk. Vienīgi te ir maz vietu, kur pastaigāt, padarboties. Tikai sporta laukums un viss."
Ukraiņi kopā ar vietējiem latviešu jauniešiem piedalījās arī ar Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu organizētajā diskusiju ciklā "Esi nākotne".
Varvara no Odesas apgabala stāsta, ka vairāk paļaujoties uz Dieva vēlmi beidzot dot mieru Ukrainai, bet atbalsta arī Ukrainas centienus pievienoties Eiropas Savienības dalībvalstīm. "Mēs arī gribam dzīvot pēc labiem, cilvēciskiem likumiem, lai būtu kārtība, miers, tīrība un klusums. Mēs pirmkārt par to. Lai būtu kā pie jums, kad nav robežu. Kad viens otram uzticas," teic Varvara.
Pagaidām ukraiņus vienojošā vēlme pēc miera gan savā valstī, gan visā pasaulē ir galvenais iemesls, kāpēc viņi vēlētos kļūt par Eiropas Savienības iedzīvotājiem, tomēr ļoti daudz ir arī nezināmā.
Oksana no Dņepropetrovskas apgabala stāsta: "Man liekas, ka būs labāk, ja mēs iestāsimies Eiropas Savienībā. Bet kā tur būs? No politiskā viedokļa es nevaru spriest, bet, kā mums stāsta, Eiropas Savienībā būs labi, varēsim brīvi pārvietoties pa visu Eiropu. Un tas, manuprāt ir ļoti labi."
Oksana Ukrainā strādājusi lauksaimniecībā, tāpēc mazliet baidot Eiropas "zaļā kursa" ieviešana, jo, kā dzirdējusi, tas lauksaimniekiem liks ievērot dažnedažādas regulas. "Es uzskatu, ka tas nav līdz galam pareizi, jo privātais īpašnieks savu biznesu uzsāka no nulles, un tāpēc zina labāk ko un kā darīt. Viņam jau ir daudzu gadu pieredze uzkrāta, un viņš labi zina, ko viņš dara un kāpēc," spriež Oksana.
Uzrunātie ukraiņi stāsta, ka līdz Krievijas iebrukumam viņu dzimtenē dzīvojuši labklājībā, bet zinājuši, ka ES valstīs tā ir daudz augstāka. Padzīvojot Latvijā, gan nākusi atskārsme, ka dzīves līmenis visās savienības dalībvalstīs nav vienāds. Ukrainai esot Eiropas Savienībā, viņi vēlētos līdzināties tā saucamajām vecajām Eiropas valstīm. Kā sanākušajiem norāda pasākuma reģionālais koordinators un biedrības "Laiks jauniešiem" vadītājs Gints Jankovskis, lai tā notiktu, jāmainās arī pašiem.
"Galvenokārt, kas viņiem ir jāsaprot – ja viņi vēlas kļūt eiropeiskāki, viņiem jāmaina arī sava mentalitāte, nedaudz arī sava pieeja tam visam," uzsver Jankovskis. "Tas mans vēstījums ir, ka viņiem pašiem ir jāsaprot, kur viņi atrodas šobrīd. Es domāju, ka viņi to īsti vēl nesaprot, un tomēr kļūt arī pašiem darbīgākiem, un saprast, ka pašiem jāmaina arī sevi."
Diskusiju cikls aizsākās šā gada janvārī Kurzemē, bet, mainoties ģeopolitiskajai situācijai, organizatori lēma tajā iesaistīt arī kara bēgļus no Ukrainas. Biedrības "Latvijas platforma attīstības sadarbībai" projektu vadītāja Ilze Seipule skaidro: "Jau sākotnēji mēs aicinājām arī mazākumtautības, kas dzīvo Latvijā, iesaistīties un izteikt savu viedokli. Mums poļi, baltkrievi bijuši, un no ukraiņiem mums ir ļoti svarīgi dzirdēt, jo viņi šeit ir dzīvojuši jau divus mēnešus, ko viņi domā par mūsu izglītības un veselības sistēmu. Ko viņi domā par iespējām jauniešiem šeit, kā viņi šeit jūtas. Kā arī mēs iestājamies par to, ka Ukrainu vajadzētu uzņemt Eiropas Savienībā. Viņi šo ceļu ir uzsākuši – iesnieguši pieteikumu kā kandidātvalsts, tāpēc mēs arī gribētu dzirdēt no ukraiņu jauniešiem, kā viņi gribētu justies Eiropas Savienībā, kad tur nonāks."
Diskusiju cikls aptver visus Latvijas reģionus. Apkopotie viedokļi tikšot iesniegti likumdevējiem un lēmumu pieņēmējiem gan Latvijā, gan Eiropā.
