Kā palīdzēt Ukrainai un kara bēgļiem?
- Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit.
- Uzņēmumu un NVO tiešais atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā – reģistrēties šeit.
- Kur var ziedot mantas cilvēkiem no Ukrainas. KARTE
- Labdarības interneta veikals preču ziedojumiem Ukrainas tautai – šeit.
- Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
- Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.
LPS priekšsēdis šobrīd atrodas Briselē, kur bijušas sarunas ar citu ES valstu pašvaldību organizācijām un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem saistībā ar Ukrainas kara bēgļu uzņemšanas finansēšanu.
Viņš norādīja, ka Latvija, Igaunija un Polija ir valstis, kas visvairāk palīdz Ukrainas bēgļiem, un šīs valstis saskaras ar ļoti līdzīgām problēmām.
Kaminskis stāstīja: "Vakar mēs runājām par to, ka ir nepieciešams līdzekļus pārvirzīt varbūt pat arī no Kohēzijas [fonda] šīm valstīm, kur ir vairāk šo bēgļu un kur viņiem ir uzturēšanās nepieciešamība.
Šādā pozīcijā ir arī citas organizācijas un citu [valstu] pašvaldību pārstāvji, ka to ir nepieciešams Eiropas līmenī nodrošināt."
Tāpat LPS priekšsēdis atkārtoti uzsvēra, ka vairākās Latvijas pašvaldībās Ukrainas kara bēgļu uzņemšanas kvotas ir pārpildītas. Aizvien neesot skaidrs, kā un par kādu naudu šo cilvēku izmitināšana varēs turpināties pēc 1. jūlija.
“Šobrīd vidēji dienā Latvijā ierodas apmēram 150–200 Ukrainas bēgļu, uz mājām dodas 50–100 ukraiņi. Vidēji 100 bēgļiem dienā ir jānodrošina primārais atbalsts. (..) Joprojām pašvaldībām nepieciešami skaidri saprotami algoritmi par atbalsta sniegšanu bēgļiem,” pauda Kaminskis.
Vienlaikus Kaminskis norādīja, ka pašvaldības turpina pašas pieņemt lēmumus par papildu līdzekļu piešķiršanu bēgļu uzņemšanas vajadzībām, cerot, ka šis finansējums tiks atlīdzināts.
“Pašvaldības nevis gaida, kad tiks pieņemts lēmums, šobrīd pašvaldības no savas puses pieņem lēmumus par papildu līdzekļu piešķiršanu, protams, gaidot, ka šie līdzekļi tiks atgriezti budžetā, jo tie tiek atrauti kādai citai jomai, kur līdzekļi nepieciešami. (..) Ja nav cita risinājuma, tad, kamēr nav pieņemti citādāki lēmumi, lai nodrošinātu bēgļiem no Ukrainas iespēju dzīvot, ir jāatgriežas pie līguma summu pārskatīšanas, pie iepriekšējās kārtības ar 15 eiro diennaktī izmitināšanai,” atzīmēja Kaminskis.
Viņš norādīja, ka kopumā par februāri, martu, aprīli un maiju pašvaldības lūgušas atlīdzināt nepilnus 5 miljonus par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu. “Šāda summa tuvākajā laikā būtu nepieciešama arī tālāk,” piebilda Kaminskis.
Taujāts par izskanējušo ideju Ukrainas bēgļus izmitināt sporta zālēs, Kaminskis pauda: “Bēgļu izmitināšana viesnīcās bija īstermiņa risinājums. Lai izmitinātu sporta zālēs, varbūt vasarā to var izdarīt, lai gan zinām, cik grūti tur nodrošināt sanitārās normas, nepieciešams arī aprīkojums. Sāksies mācības skolās, atkal sporta zāles būs vajadzīgas.”
KONTEKSTS:
No 1. jūlija, kad stāsies spēkā samazinātais atbalsts par Ukrainas bēgļu izmitināšanu, cita mītnes vieta būs jāmeklē aptuveni 3000 bēgļiem, paziņojusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
LPS norādīja, ka ne tikai Rīgā, bet arī daudzās citās pašvaldībās ir sasniegtas bēgļu izmitināšanas kvotas. Tāda situācija ir Rēzeknē, Rēzeknes novadā, Saulkrastu, Tukuma, Varakļānu, Siguldas un citos novados.
Tāpat daudzām pašvaldībām uzņemto bēgļu skaits pietuvojies kvotas sasniegšanai. Turklāt jāapzinās, ka bēgļu plūsma tuvākajā laikā var palielināties.
LPS norādīja, ka Latvijas valsts ir apņēmusies uzņemt Ukrainas civiliedzīvotājus, deleģējot pašvaldībām šī uzdevuma izpildi, un attiecīgi ir jāpiešķir arī atbilstošs finansējums izmitināšanai un ēdināšanai, kā arī citas palīdzības sniegšanai, lai to būtu iespējams nodrošināt.
