Vēl pirms neilga laika Vita nevarēja iedomāties, ka tik ikdienišķa lieta kā karsta kafija klusā virtuvē viņai sagādās tādu sirdsmieru. Vita ar bērniem nāk no Ivanofrankivskas apgabala Ukrainas rietumos, salīdzinoši netālu no Slovākijas un Polijas robežas. Tomēr arī šis ceļš sievietei ar 2 bērniem nenācās viegli. 

“Sākumā radinieki mūs aizveda līdz robežai, tad mēs kājām gājām kādus 10 kilometrus, mums palaimējās, ka kāds garāmbraucējs piedāvāja mūs paņemt mašīnā, aizvest līdz bēgļu centram,” stāstīja sieviete.

Kopā ar Vitu no Ukrainas prom devās arī viņas tuva draudzene Lilija ar 3 bērniem. 

Lilija sacīja: “Ceļš ir ļoti grūts, ilgu laiku jāiet ar kājām, nekur īsti nelaiž, ļoti garas rindas, visur stāv mašīnas. Mēs arī braucām kādu laiku, bet kad vairs nebija iespējams, gājām kājām. Bet mēs būtu gājušas kājām kaut vai visu ceļu, cik būtu nepieciešams, citas iespējas nebija.”

Taču abām sievietēm dzimtenē palikusi pārējā ģimene – vecāki, māsas un brāļi. Tāpēc līdz ar milzīgo prieku par satikšanos ar vīriem, viņas māc skumjas par šausmām, kas jāpiedzīvo Ukrainai. 

“Mana mamma varbūt, ka arī gribēja braukt mums līdzi, bet teica, ka nevar atstāt savas mājas un zemi šādā brīdī... Tad jau redzēsim, kas notiks tālāk, kā tas viss vēl pavērsīsies, mēs tiešām ceram, ka šis murgs beigsies,” bilda Lilija.

Savukārt Vita piebilda: “Mūsu apgabalā jau pagaidām vēl mierīgi, bet blakus rajonos gan ir briesmīgi, tur cilvēki masām pamet savas mājas, 3-4 diennaktis stāv rindās pie robežas, lai tikai tiktu prom. Daudzi iet ar kājām pat 2 -3 diennaktis, visi grib tikt prom.”

Lilija un Vita šobrīd dzīvo pie rīdzenieces Jolantas Kublinskas. Viņai dārzs tik liels, ka tajā ir viesu mājiņa. 

“Tā kā man te vienu laiku dzīvoja ukraiņu strādnieki, teicu - varbūt sazināsimies ar to firmu, kur viņi strādāja, labi puiši bija, varbūt ka savas ģimenes grib atgādāt,” norādīja Jolanta.

Latvija šīm ukraiņu ģimenēm nozīmē cerību par savu bērnu nākotni. 

“Sirds ir mierīga, jo galvenais, ka bērni ir drošībā, nav tā murga, kad pat bail aizmigt, un nav jau bail par sevi, bet tikai par viņiem,” sacīja Lilija. 

KONTEKSTS:

Situācija Ukrainā pēc Krievijas iebrukuma varētu kļūt par "Eiropas lielāko bēgļu krīzi šajā gadsimtā", tiek lēsts, ka vairāk nekā 600 000 bēgļu no Ukrainas jau devušies uz kaimiņvalstīm, otrdien, 1. martā, paziņoja ANO Bēgļu aģentūra.

Iekšlietu ministrijas plāns paredz, ka Latvijā varētu uzņemt 10 000 iespējamo bēgļu, kurus izmitinātu viesnīcās. Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com.

Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem piecu dienu laikā saziedoti vairāk nekā 3,6 miljoni eiro.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.