Dienas ziņas

Psihoterapeits M. Taube: Ziņas par karu ir jādozē

Dienas ziņas

Baltija un Polija kopīgi prasīs lielāku NATO klātbūtni

Ukrainas bēgļu atbalstam tērēs līdz 116 miljoniem eiro

Ukrainas bēgļu atbalstam paredz 116,3 miljonus eiro; mājsaimniecībām būs līdz 300 eiro izmitināšanas pabalsts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Valdībā piektdien, 29. aprīlī, ārkārtas sēdē atbalstīja jauno Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājus, ieskaitot līdz šim uzņemtos. Rezervēti kopumā 116,28 miljoni eiro dažādiem atbalsta pasākumiem, tostarp paredzēts, ka Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja dos pajumti Ukrainas kara bēgļiem. 

ĪSUMĀ:

  • Jaunajā plānā  liela daļa atbalsta pasākumi no iepriekšējā plāna.
  • Tostarp vienreizējais krīzes pabalsts un darba sākšanas pabalsts.
  • Būtiskākais jaunums – viesnīcu vietā bēgļus izmitinās mājsaimniecības.
  • Par to plānots līdz 300 eiro pabalsts; 400 eiro  ar īres līgumiem.
  • Tūrisma mītnēs segs izmaksas ne lielākas par 15 eiro diennaktī.
  • Bēgļu ēdināšanā uzsvars uz pārtikas pakām, ne ēstuvēm.
  • Vērtēs atteikšanos no bezmaksas sabiedriskā transporta nodrošināšanas.

Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotais un valdībā apstiprinātais plāns paredz atbalstu par izmitināšanas vietas nodrošināšanu personām, kurām tas ir nepieciešams. Izmitināšanas vieta plānota līdz 90 dienām (prioritārā secībā):

  • novirzot personas brīvprātīgi uzņemošajās mājsaimniecībās (tai skaitā, izmaksājot atlīdzību mājsaimniecībām 100 eiro par pirmo personu un 50 eiro par katru nākamo personu, kopā ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par mājokli (vienu adresi) pēc attiecīgās mājsaimniecības pieteikuma);
  • slēdzot īres līgumus ar privātpersonām (fiziskas un juridiskas personas) par dzīvojamo telpu nodošanu lietošanā Ukrainas civiliedzīvotājiem: pielīgstot īres maksu, kas nepārsniedz 400 eiro mēnesī par mājokli (ieskaitot komunālos maksājumus);
  • novirzot personas izmitināšanas saņemšanai pašvaldības rīcībā esošajās izmitināšanas vietās vai tūristu mītnēs un sedzot izmitināšanas izmaksas, kas nepārsniedz 15 eiro personai par diennakti.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka plašāka informācija par augstāk minēto atbalstu, tostarp par pieteikšanās kārtību, būs pēc 3. maija, kad valdībā plānots akceptēt attiecīgās izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. 

Iekšlietu ministre Marija Golubeva par jauno plānu Ukrainas bēgļu uzņemšanai
00:00 / 00:41
Lejuplādēt

Iekšlietu ministre sacīja, ka no iepriekšējā plāna uz jauno pāriet liela daļa atbalsta pasākumu. Būtiskākā izmaiņa – Ukrainas civiliedzīvotājus pamatā plānots izmitināt mājsaimniecību mitekļos, ne viesnīcās, kā tas bija līdz šim, būtiski atslogojot valsts budžetu.

"Mēs pārnesam smaguma centru no izmitināšanas tūrisma mītnēs uz izmitināšanu [mājsaimniecību] dzīvokļos," valdības sēdē skaidroja ministre.

Tāpat šis plāns, atšķirībā no iepriekšējā, "ietver smaguma centra pārcelšanu no ēdināšanas uzņēmumiem uz pārtikas pakām", teica ministre. Viņa skaidroja – ir saprotams, ka pirmo mēnesi tūrisma mītnē izmitinātajiem Ukrainas cilviliedzīvotājiem ēdināšanu nodrošina attiecīgā tūrisma vietas ēstuve. Vēlāk, kad Ukrainas civiliedzīvotāji jau saņem garantēto minimālo ienākumu (GMI) un viņiem vēl ir pieejamas pārtikas pakas, šāds ēdināšanas pakalpojums nav nepieciešams.   

Dokumenti

Pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā

Lejuplādēt

99.41 KB

Plāns paredz nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājiem ēdināšanu vai pārtikas produktus līdz 30 dienām. Tiks segtas ēdināšanas vai pārtikas produktu izmaksas to faktiskajā apmērā, kas nepārsniedz 10 eiro personai dienā, izņemot personām, kas izmitinātas brīvprātīgi uzņemošajās mājsaimniecībās, teikts rīkojuma anotācijā.

Ukrainas cilviliedzīvotājiem būs iespēja saņemt GMI – 109 eiro pirmajai personai un 76 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. Paredzēts saglabāt arī vienreizējo pabalstu krīzes situācijā 272 eiro apmērā pilngadīgai personai un 190 eiro apmērā par katru bērnu, kā arī vienreizējo nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša algas apmērā.

Paredzēts nodrošināt latviešu valodas mācības ikvienam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš uzturas Latvijā ilgāk par sešiem mēnešiem. 

Ukrainas civiliedzīvotājiem būs iespēja bez maksas apmeklēt valsts muzejus un piedalīties integrācijas kursā.

Plānā noteikts uzdevums sagatavot priekšlikumus par bezmaksas sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas svītrošanu no atbalsta pasākumiem dotētajā reģionālās nozīmes maršrutā. IeM gan valdībā aicināja neatteikties no šī atbalsta veida.

Vienlaikus saskaņā ar plānu tiek nodrošināti preventīvie pasākumi valsts drošības, valsts robežas drošības, cilvēktirdzniecības novēršanas, sabiedriskās kārtības un drošības jomās, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju tiesību un brīvību aizsardzība.

IeM norādīja, ka pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā nosaka valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un komersantu īstenojamos pasākumus un iesaistāmos resursus, nodrošinot saskaņotu un nekavējošu rīcību, lai spētu uzņemt, izmitināt un nodrošināt sociālo atbalstu līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, ieskaitot līdz šim apzinātos Ukrainas civiliedzīvotājus.

Valdība šā gada februāra otrajā pusē atbalstīja pirmo plānu 10 000 Ukrainas bēgļu uzņemšanai, kurus izmitināja viesnīcās. Sākotnēji prognozētais Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kuri masveidā ieradīsies Latvijā, ir pārsniegts un nepieciešams jauns pasākumu plāns par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā, jauna plāna nepieciešamību skaidroja atbildīgā IeM.

Latvijā personas kods piešķirts 24 746 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Ukrainas civiliedzīvotājiem jau ir izsniegtas 14 794 ilgtermiņa (D) vīzas un 3918 uzturēšanās atļaujas. Līdz ar to 18 712 Ukrainas civiliedzīvotāji ir deklarējuši savu vēlmi ilgāku laika periodu uzturēties Latvijā.

IeM atzīmēja, ka jaunais pasākumu plāns attiecināms arī uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Latvijā ieradušies un prasījuši patvērumu pirms iepriekšējā plāna apstiprināšanas un atbalsta saņemšanas.

Iekšlietu ministre sacīja arī, ka tuvākajās nedēļās plānots izstrādāt risinājumus par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem pēc trim mēnešiem, kad pārstās darboties šodien apstiprinātais plāns.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši vairāk nekā pieci miljoni bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti