Dienas ziņas

Paula Stradiņa balvu pasniedz Pēterim Stradiņam

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Daļai Ukrainas bēgļu samazināsies atbalsts

Ukrainas bēgļiem primāro palīdzību plāno piedāvāt arī pēc 90 dienu valsts atbalsta perioda

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ukrainas kara bēgļiem plānots turpināt Latvijā sniegt primāro palīdzību arī pēc likumā noteiktā 90 dienu atbalsta sniegšanas perioda. Tā izskanēja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē.

Ukrainas bēgļiem primāro palīdzību plāno piedāvāt arī pēc 90 dienu valsts atbalsta perioda
00:00 / 03:22
Lejuplādēt

Jau 23. maijā pirmajiem Ukrainas kara bēgļiem būs apritējušas 90 dienas Latvijā. Šajā laikā atbilstoši likumam no valsts budžeta viņiem apmaksāta ēdināšana un apmešanās iespējas. Lai arī bēgļi no Ukrainas lielākoties vēlas atgriezties dzimtenē, saprotamu iemeslu dēļ valda neziņa, kad tas būs iespējams. Lai uzturēšanās Latvijā turpmāk būtu iespējama arī tiem bēgļiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu, plānots noteikt vēl vienu 90 dienu periodu, kurā nodrošināt mazāku pakalpojumu klāstu.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis norādīja: "Pamatdiskusiju objekts ir tieši primārās palīdzības sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā ir izmitināšana un ēdināšana. Ir atbalstīts, ka pie esošajām 90 dienām tiek klāt pieliktas vēl 90 dienas no 1. maija, paredzot arī īres pabalsta griestus 400 eiro uz 90 dienām."

Palīdzību pēc 90. dienas paredzēts piedāvāt tiem bēgļiem, kuriem nebūs iespējama mītnes vieta mājsaimniecībās vai iespējas noīrēt dzīvojamo platību. Vienlaikus personas datiem jābūt nodarbināto vai darba meklētāju datubāzēs. 

Pašlaik liela daļu Ukrainas bēgļu izmitināti tūrisma mītnēs, taču to pašlaik paredzēts turpināt līdz 1. jūlijam. Pēc tam daļēji kompensētu izmitināšanu plānots organizēt mājsaimniecībās kā līdz šim un pašvaldību ēkās. Tur šim nolūkam varētu pielāgot tādas būves kā dienesta viesnīcas, izglītības iestāžu kopmītnes. Jautājums par bēgļu turpmāku izmitināšanu viesnīcās un viesu namos atduras pret izmaksām, izriet no finanšu ministra padomnieces Karīnas Plokas un Viesnīcu asocācijas izpilddirektores Santas Graikstes teiktā.

Ploka pauda: "Tad, kad bija šis priekšlikums no Ekonomikas ministrijas, runa bija par 40 eiro diennaktī vienai personai. Tas ir daudz vairāk, nekā mēs varam nodrošināt, bija kompromiss par 20 eiro. Es nekad nevienā sanāksmē neesmu dzirdējusi, ka viesnīcas būtu gatavas par zemāku cenu izmitināt personas. Ir jautājums, vai viesnīcas ir gatavas atteikties no daļas savas peļņas un palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem?"

Savukārt Graikste piebilda: "Es lūgšu korekti izteikties, jo mums nekad neviens nav prasījis, kāda ir zemākā maksa, par ko mēs būtu gatavi izmitināt."

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atklāja, ka pašvaldības līdz šim nav saņēmušas līdzekļus par jau sniegto palīdzību bēgļu izmitināšanā. Finanšu ministrija sola, ka pēc Saeimas komisijas lēmuma, kas gaidāms drīzumā, nauda tiks pārskaitīta.

LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte sacīja: “Kliedzoši, ka pašvaldības nav saņēmušas kompensācijas par pirmajiem  atbalsta sniegšanas mēnešiem, daudzām pašvaldībām tie ir būtiski līdzekļi darbības nodrošināšanai.”

Dzīvojamo platību nodrošināšanā bēgļiem ir jāparedz arī rezerves varianti neprognozējama pieplūduma gadījumam, piebilda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Ivars Nakurts.

„Mēs pieļaujam risku, ka ukraiņi var pieplūst vēl vairāk. Vai ir tāda alternatīva kapacitāte, kur izmitināt šos cilvēkus? Ja mēs radītu šādus apstākļus, kur ierīkot pagaidu izmitināšanas vietas dzīvošanai, ja ir vēl papildu pieplūdums, varētu nākties atgriezties arī pie viesnīcu izmantošanas un citiem risinājumiem,” atzīmēja Nakurts.

Arī Saeimas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas deputāti uzsvēra, ka jāgādā, lai nav tā, ka pienāk brīdis, kad bēgļi paliek uz ielas. Apakškomisijas priekšsēdētājs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja: “Nu jāstrādā, lai pēc 90. dienas nerastos liekas neērtības un lai šiem cilvēkiem būtu jumts virs galvas.”

Līdz šim Latvijā izmitināti vairāk nekā 29 000 Ukrainas civiliedzīvotāju un 10 691 no viņiem – ar pašvaldību palīdzību. Par turpmākajiem izmitināšanas plāniem un iespējām gala lēmumi vēl būs jāpieņem valdībā.

Savukārt, lai palīdzētu uzņēmumiem, kuri cietuši no Krievijas militārās agresijas Ukrainā sekām, valdība otrdien apstiprināja atbalstu 94,9 miljonu eiro apmērā. Tas vēl būs jāapstiprina Saeimā.

KONTEKSTS:

Vairākām Latvijas pašvaldībām ir bažas par Ukrainas bēgļu izmitināšanu pēc valsts atbalsta beigām.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sācies 24. februārī, Ukrainu pametuši vairāk nekā 5,8  miljoni cilvēku. Pēc oficiālajiem datiem Latvijā uzņemti vairāk nekā 26 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, galvenokārt sievietes un bērni. Latvijas valdībā gatavojas Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, ieskaitot līdz šim uzņemtos. Rezervēti kopumā 116,28 miljoni eiro dažādiem atbalsta pasākumiem, tostarp kompensācijām tiem, kas dos pajumti bēgļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti