Natālija ir pensijas vecuma bēgle no Ukrainas dienvidaustrumiem. Patlaban viņa dzīvo vienā dzīvoklī kopā ar divām citām ukrainietēm. Latvijā viņa uzturas vairāk nekā trīs mēnešus. Ierodoties Latvijā, sieviete piereģistrējās palīdzības centrā Ukrainas bēgļiem Kaļķu ielā, Rīgā. Viņai piešķīra vienreizējo krīzes pabalstu – 272 eiro un garantēta minimālā ienākuma pabalstu – 109 eiro mēnesī.
Taču pēc trim Latvijā pavadītiem mēnešiem bija atkal jāiet uz sociālo dienestu un jāpārreģistrējas. Ja Ukrainas civiliedzīvotāji pavada Latvijā vairāk nekā trīs mēnešus, tad sāk vērtēt viņu ienākumus pirms pabalsta saņemšanas.
Natālijai nepagarināja pabalsta izmaksu, jo viena no sievietēm, ar ko viņa dzīvo kopā, strādā un saņem algu. Visas trīs sievietes sociālā dienesta acīs ir viena mājsaimniecība.
"Ja to paskaidrotu vai kaut kā atsauktos uz likuma burtu ar kaut kādu iejūtību, bet to dara ar tādu attieksmi, ka, lūk, esat atnākuši uz šejieni un pieprasāt, bet jums nepienākas. Dzīvojiet, kā gribat. Ejiet strādāt. Bet kur lai es strādāju? Esmu otrās grupas invalīde. Turklāt man ir dziļš pensijas vecums," skaidroja Natālija.
Ierodoties Latvijā, Ukrainas civiliedzīvotāji galvenokārt var rēķināties ar vienreizējo krīzes pabalstu, garantētā minimālā ienākuma pabalstu un mājokļa pabalstu.
Jūlijā Rīgā garantētā minimālā ienākuma pabalstam kopumā pieteicās vairāk nekā tūkstotis Ukrainas iedzīvotāju. Vienlaikus apmēram 120 gadījumos pabalsta izmaksa atteikta. Augustā vidēji astoņi atteikumi dienā, informēja Rīgas domē.
Rīgas domē arī skaidroja, ka, vērtējot personas ienākumus pēc trīs mēnešiem, svarīgi saprast, uz ko attiecas īres līgums. Ja tas attiecas uz visām trijām īrniecēm, tad automātiski tiek uzskatīts, ka viņas ir viena mājsaimniecība. Ja kāda no viņām saņem pat minimālo algu, pabalstus neizmaksā.
"Iestājas jau manis pieminētā Ukrainas civiliedzīvotāju likuma norma, ka pēc 3 mēnešiem sociālais dienests pašvaldībā uzsāk ienākumu vērtēšanu līdzīgi kā Latvijas iedzīvotājiem," pastāstīja Labklājības ministrijas departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska.
Labklājības ministrijā pieļāva, ka situāciju var vērtēt arī detalizētāk. "Pēc jūsu aprakstītās situācijas, protams, atkal ir jāvērtē. Ir jāsaprot, vai šī situācija, ka dzīvo vienā mājoklī, sedz varbūt tikai īres izdevumus, bet kopējie izdevumi pārtikai un visam pārejam ir atsevišķi. Tad tā arī tiek vērtēt kā atsevišķa mājsaimniecība," sacīja Skrodele-Dubrovska.
Pat neskatoties uz dzīvokļa jautājumu, Natālija tik un tā nevar pretendēt uz garantētā minimālā ienākuma pabalstu, jo saņem Ukrainas pensiju – apmēram 160 eiro mēnesī. Tā ir viņas iztikas nauda mēnesim.
KONTEKSTS:
Kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu Latvijā reģistrēti 36 648 Ukrainas iedzīvotāji. Starp bēgļiem 46% ir sievietes, 22% – vīrieši, bet 32% ir bērni, pamatā vecumā no diviem līdz 17 gadiem.
Valdība jūlija beigās pieņēma grozījumus noteikumos par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas iedzīvotājiem, kas paredz Ukrainas bēgļu izmitināšanai līdz 60 dienām segt lielākas izmaksas.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.
